Šorīt brāļa bērnudārza grupiņā viens no bērniem bija ieradies ar noskūtu galvu. Protams varēja jau sagaidīt, ka šādas izmaiņas bērna izskatā nepaliks nepamanītas no citu bērnu puses, izpelnoties visādus izsaucienus… Tas tā pašsaprotami – bērni paliek bērni. BET VECĀKI jau nav labāki!!!
Tā vietā, lai aizrādītu, ka nav jauki apsaukāt vai smieties par otra izskatu, kāda mamma šo noskūto bērnu nosauc par bandītu, jo “tikai bandīti skujot galvas”. Jāpiebilst, ka mazais pats esot izvēlējies noskūt galvu. Un attiecīgi tā vietā, lai šīs mammas bērns turpinātu saukāt mazo par “plikpauri”, sāka bļaut vēl skaļāk, ka viņš esot “bandīts”.
Ja jau no bērna kājas tiek ielikt, ka pēc otra izskata var spriest par attiecīgā cilvēka “derīgumu”, tad nav brīnums, ka mums te tāda aizspriedumaina sabiedrība veidojas. Un turpina veidoties…
Joprojām neuzskatu, ka izskats ir tas, pēc kā būtu jāvadās spriežot par cilvēku!
Līdzīgi raksti
