Pēdējā laikā esmu pievērsis uzmanību daudziem “mazajiem uzņēmējiem”, kuri savu produkciju gatavo mājas apstākļos. Cik noprotu lielākajai daļai tas ir jauks vaļasprieks, kas ļauj nopelnīt. Sievietes vairāk piedāvā mājās veidotu bižutēriju vai kosmētiku, bet vīrieši kokapstrādes vai kalēja amatnieku pakalpojumus. No nemateriālām lietām, lielākoties ir dažāda veida interneta pakalpojumi vai ar informācijas tehnoloģijām saistīti.
kodomut - DIY Horizontal iPod stand (flickr.com)
Cik var palasīt internetā, tad daļa šos pakalpojumus sniedz vai pārdod preces kā pašnodarbinātas personas. Vai precīzāk būtu teikt, ka ekonomiskā krīze tiek izmantota lietderīgi, lai uzsāktu ko jaunu vai kam agrāk neatlika laika. “Vienmēr gribēju uzsākt savu biznesu, bet nebija laika, jo bija jāstrādā vai nogurums ņēma virsroka”. Tomēr kopš darba īsti nav, jo daļa darbinieku ir atlaista vai aizgājuši paši (!), var pievērsties savam biznesam.
Idejas biznesam tālu nav jāmeklē, tās ir apkārt. Par bižutēriju, ko pārdod mana bijušā kolēģa Edvīna draudzene, viņš teica: “Ideja- bija tā, ka draudzene bija pirkusi no citām meitenēm rotas un saprata, ka arī var kaut ko tādu darīt! Reti kura rota tiek veidota vairākos eksemplāros, līdz ar to nopērkot rotu Ladite.lv gandrīz droši var teikt ka tāda nevienai citai nebūs.”
Sāc ar sevi! Atrisini savu problēmu…
Tā, piemēram, tapa lapa par Upeslejām, jo nebija nekur internetā ātri pieejams autobusu saraksts, to varēja tikai lejuplādēt kā MS Excel tabulu. Tas protams atrodoties centrā ar mobilo telefonu rokās īpaši nepalīdzēja. Tādēļ ievietoju sarakstu internetā. Šobrīd vidēji to izmanto vai apmeklē 50-150 cilvēki dienā (unikālie apmeklētāji).
Arī StudyStart.lv netapa no zila gaisa, jo sniedz daudz atbildes uz jautājumu: “Kur studēt Dānijā?“. Konsultē, palīdz nokārtot dokumentus un atbild arī uz praktiskajiem jautājumiem.
Visu izšķir tikai slinkums un atbilde uz jautājumu: “darīt vai nedarīt?”
Pirms kāda laika arī manas draudzenes paziņa sāka veidot ziepes un vēl šādas tādas lietiņas, mājas vajadzībām. Izgāja kursus, iepirka nepieciešamos materiālus, aprīkojumu un sāka vārīt ziepes. Līdz ar to, ja ir laba ideja, bet nav prasmju, tās var apgūt izmantojot kursus vai internetu – Google, Youtube, Flickr, blogi … vai pamācības un apraksti avīzēs un žurnālos. Palīdz!
Kad pats pirms gada reģistrējos par pašnodarbināto, tad tās bija tikai, lai varētu par reklāmām rolandinsh.lv, kurjers.lv un e-art.lv saņemt naudiņas. Toties tagad būt par pašnodarbinātu personu ir pamatdarbs. Tas, ko esmu sapratis ir spēja piedāvāt kaut ko unikālu vai vismaz ar rozīnīti. Tomēr pārāk daudz rozīnes pārvērš produktu par kēksu :) Katrs cenšas piedāvāt kaut ko unikālu un kādu pievienoto vērtību savam produktam vai pakalpojumam. Bižutērijā, piemēram, izmantot tikai dabīgos materiālus, vai piedāvāt dārgāk, bet augstvērtīgākus materiālus, īpašas formas, dāvaniņas pastāvīgajiem pircējiem. Unikālo var pārdot, tas ir skaidrs.
No otras puses. Ne tika pozitīvās lietas.
Monētām ir divas puses. Ne vienmēr viss notiek tā kā gribētos un tā vietā, lai nopelnītu, var nākties šķirties arī no ietaupījumiem. Piemēram nezināšana par pareizas dokumentācijas vadīšanu, tāpat arī grāmatvedības zināšanas ir nepieciešams zināt, jo nodokļi jau arī kādam ir jāmaksā. Jāzina arī, kad mainās nodokļu lielumi un par ko vispār ir jāmaksā nodoklis.
Ir labi, ja kāds var palīdzēt. Ja nevar, tad dokumentu kārtošana var pārvērties par riktīgām galvas sāpēm. Arī tāda lieta, kā “draugi“. Zināju, ka draudzību ar biznesu nevar jaukt, bet ko darīt, ja draugi vai paziņas kļūst par klientiem? Ko darīt, ja rodas sarežģījumi ar dažāda veida maksājumiem? Kad viss beidzas ar frāzi: “Bet mums taču nav līguma! Kāpēc un par ko man būtu jāmaksā?” vai “Esi draugs, nu pagaidi. Man nākošajā mēnesī būs alga vai finansējums projektam, tad samaksāšu”. Par līgumu var teikt, paša neuzmanība vai vaina. **it hapens ar visām izrietošajām sekām… Par otru jau ir grūtāk, jo no vienas puses ir vēlme palīdzēt draugam, no otras puses arī pats paliec parādā, ja pērc ārpakalpojumus. Un cenšoties palīdzēt vienam draugam, sanāk iegāzt citus. Par to jau rakstīju micro blogā: “Sasniedzot mērķus var pievērsties hobijiem”
No raksta “Sasniedzot mērķus var pievērsties hobijiem“:
Caurskatot izdevumus un resursu izlietojumu, konstatēju, ka lielākajai daļai nav atdeves tik lielas kā vajadzētu būt. Līdz vienā brīdī izrādījās, ka nodarbojos ar labdarību. Strādājot citu labā, nesaņemot atalgojumu (kas ir brīvprātīgā darba definīcija). Tomēr šoreiz šāda darbība notikusi sakarā ar līdz galam nesakārtoto juridisko un ekonomisko attiecību dēļ.Iedomāsimies situāciju:
Reiz kāds paziņa ir jautājis pēc naktsmājām un dažām dienām, ko neatteicu. Diemžēl paziņa sāka iekārtoties arvien ērtāk un ērtāk, līdz beigās uzskatīja, ka piedāvātās naktsmājas ir arī viņa bezmaksas dzīvesvieta: ieskaitot bezmaksas ēdināšanu, izguldīšanu un bezmaksas komunālajiem pakalpojumiem. Ģimenē radās pieaugums un bija nepieciešama papildus platība dzīvošanai. Tādēļ tika nolemts, ka paziņu varētu izmitināt verandā vai dārza mājiņā un aptaujāties par daļēju komunālo pakalpojumu apmaksu. Brīdī, kad tiek palūgts apmaksāt vismaz šo minimālo uzturēšanās summu, paziņa uzmet lūpu un paziņo, ka nav tiesību izmest no VIŅA mājasTā arī tapa piedāvājums sakārtot “papīru lietas” – atsakoties vai turpinot jau citādākā forma. Katrā ziņa daži apvainojās, citi ar prieku piekrita. Šajā gadījumā nākas būt nežēlīgākam ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem.
Diemžēl jāatzīst, ka nav vēlams draugus “pārvērst” par klientiem un otrādi, jo tad cietīs abi – draudzība un uzņēmējdarbība.
Tādēļ IR svarīgi sakārtot savas attiecības ar draugiem-klientiem. Atzīšos, kas es ļoti uzticos cilvēkiem, bet tai pat laikā vairāk par divām reizēm, neļauju sevi izmantot. Kā man teica daži draugi, ka esmu labs draugs, bet nežēlīgs atriebjoties.
Tādēļ, kā izlasīju Twitter.com, tad tagad atgriežas 90. gadu metodes, kad priekšapmaksa ir labākais lojalitātes apliecinājums.
Pozitīvas domas!
Domas materializējas. Ir jāuzmanās no vēlmēm, jo tās var piepildīties. Līdz ar to, cenšos visā saskatīt pozitīvo vai kā uzņēmumos mēdza teikt: “uztver to kā izaicinājumu”.
Tādēļ ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri mani būtu redzējuši dusmīgu.
Raksts laikam jābeidz ar ko pozitīvu: esmu gatavs jauniem izaicinājumiem :)
Līdzīgi raksti
Blogā nelielas pārdomas: "Bizness! Mājas gatavots produkts vai pakalpojums" http://bit.ly/4N2I1S