Tēja

Lai cik tas dīvaini nebūtu, bet līdz braucienam uz Grieķiju, es dzēru tikai melno tēju. Zaļās tējas nekad man nav garšojušas, izņemot piparmētru (skaitās zaļā?). Atceros, kad vēl dzīvoju kopā ar vecākiem dienā izdzēru 3-6 litrus melnās tējas. Tēju dzēru nepārtraukti – tiklīdz krūze bija tukša, gāju taisīt nākamo. Līdzīgi šobrīd ir ar kafiju.

Melna un stipra kafija

Arī kafiju dzeru ikdienā vienu pēc otras. Lai arī cenšos aizstāt to ar jebkuru citu dzērienu, vienalga sanāk atgriezties pie kafijas. Kafiju sāku dzert, dzīvojot pusgadu Grieķijā, strādājot kā brīvprātīgais Eiropas brīvprātīgajā darbā. Jau pašās pirmajās nedēļas biju iepazinies ar vietējiem grieķiem, kuri taisīja man “grieķu” (“turku”) kafiju – stipru un saldu. To visu papildināja vakari kafejnīcās, dzerot auksto grieķu kafiju frappé. Laikam ar to arī sākās kafijas lietošana ikdienā.

Arī atgriežoties Latvijā, pirmais ko mājās nopirkām bija maltā kafija. Lai arī kamēr strādāju āra darbus, dzēru tēju, tomēr tiklīdz biju mājās – kafija, kafija, kafija …

Tīrs, vēss ūdens no rītiem aizstāj vienu krūzi kafijas

No sākuma domāju, ka tā ir buļļa ka*a. Tomēr piespiežot sevi vispirms izdzert glāzi, pusglāzi parastu ūdeni, konstatēju, ka tādā veidā, kafijas lietošanu esmu samazinājis par vienu krūzi (vai vismaz 2/3 no 0.45l krūzes). Diemžēl pa dienu šis kaut kā nedarbojas, jo jāatzīst, ka lai kā to ūdeni dzeru, prasās pēc kaut kā nedaudz rūgta. Mēģināju tēju, nesanāk, toties ar kvasa (OK, dzēriens “Veselība”) palīdzību ir labāk, lai arī DAUDZ dārgāks prieks.

Pieradumu maiņa mēneša laikā

Ņemot piemēru no draudzenes, arī es esmu apņēmies mēneša dienas! (pēc 5 dienu programmas) laikā mainīt savus ieradumus. Ja viņa varēja mēneša laikā atmest smēķēšanu, es arī varu :). Uz doto brīdi jau par 50% mērķis ir sasniegts, kad atkal sākšu dzert vieglu kafiju (1-1,5 TĒJkarotes kafijas). Līdzīgi kā smēķēšanas atmešanai, var lietot konfektes, košļājamās gumijas, es to cenšos ar glāzi ūdens no rīta, kvass vai tēja pa dienu un maksimums divas kafijas krūzes dienā…

Bet ko lai dara, ja kafija garšo?!

PS. programmēšana, rakstu un projektu rakstīšana un kafijas lietošana esot saistītas lietas :)

Rakstu lasot, var klausīties grupas Mofo dziesmu Mīnu lauks.

Jāskatās zem kājām!

Cilvēkus, laikam, laikam var brīdināt cik vien iespējams, tomēr, ja ir interese, tad grūti atturēt no zinātkāres vai ziņkāres izpausmēm. Jau pēc pirmajiem soļiem sapratu, ka jāpārvietojas ĻOTI uzmanīgi. Ja sākotnēji gāju kā pastaigā pa parku, tad jo dziļāk mežā, jo neomulīgāk kļuva. Acis galvenokārt bija nodurtas, raugoties vai tik atkal neuzkāpšu kādām patronu čaulītēm vai kam lielākam.

Attēlā redzamie eksemplāri jau pa gabalu ir pamanāmi, tomēr brīdī, kad konstatē, ka kādam jau esi uzkāpis virsū… paliek dīvaini.

Vai ir vērts doties uz Cekules armijas bāzes teritoriju?

Īstenībā jau nekā īpaši interesanta nav ko redzēt, daudz sagruvušas ēkas, pilns mežs ar patronu čaulītēm vai atliekas no lielākiem lādiņiem. Vietām redzami cilvēki kuri ir gatavi riskēt un rok ārā vērtīgo “metālu”. Lai gan klausoties vietējo bērnu runās, ka ir pietiekami daudz apkārtnes iedzīvotāji cietuši no “sēņošanas”, rodas jautājums vai ir tā vērts.

Lai arī noliktavu rajons ir pamatīgi izrakāts – sapieru un vērtīgo metālu meklētāju darbības rezultātā.

Esot jau dīvainas sajūtas, ka taciņa pa kuru visu laiku esi staigājis, pēc armijas sapieru apmeklējuma ir izrakāta.

Vairāk man no visa “ekskursijas” patika ēku aplūkošanas, kas ir attālāk no noliktavu zonas un ir labāk saglabājušās. Cekules armijas bāze HD view (tikai Windows lietotājiem).

Ja kāds izdomā doties uz šo vietu, BRĪDINU, KA NE VISA TERITORIJA IR VĒL PILNĪBĀ ATMĪNĒTA!!!

Apmēram tā…

Vienu dienu saņēmu jautājumus no kickbike.lv par kickbike pārvadāšanu. Devu standarta atbildi, bet pēc Kickbike lapas izpētes, likās pietiekami interesants saturs, kā bijušam velokurjeram un velobraucienu entuziastam. Palūdzu informāciju arī blogam.

kickbike.ee : Kickbike ekstrēms mežā

Zemāk daži izrāvumi no Kickbike.lv pārstāja Māra atsūtītās preses relīzes medijiem.

Kickbike ir skrejritenis, kuru, pateicoties lielajam priekšējam ratam, stūrei un bremžu svirām, uzreiz gribas salīdzināt ar velosipēdu. Būtībā tā arī ir vienīgā līdzība, šī ir pilnīgi cita pārvietošanās pieredze – viegli apgūstama, ātra un atlētiska, kas dod iespēju brauciena laikā izvingrināt krietni plašāku muskuļu loku. Vēl te droši var pieskaitīt arī brauciena prieku.

Kickbike idejas autors ir daudzkārtējs pasaules čempions braukšanā ar somu kamanām, soms Hannu Vierikko. Iesākumā viņš radīja Kickbike kā trenažieri sportiskās formas uzturēšanai vasarā. Jau pavisam drīz, kā tas bieži mēdz gadīties, izgudrojums iepatikās arī citiem, un nu jau var runāt par veselu globālu kustību. Šobrīd Kickbike ir patentēta preču zīme, un šī pārvietošanās veida lietpratēju grupas ir atrodamas teju katrā Rietumu pasaules valstī.

Kickbike dizains ir unikāls. Liels priekšējais ritenis un stūre, aprīkota ar bremžu svirām kā parastam velosipēdam, ļauj ar to pārvietoties ne tikai pa gludu asfaltu, bet arī pa grants ceļiem un meža takām. Salīdzinoši mazais aizmugures ritenis nodrošina pilnīgu kāju brīvību atsperoties. Ātrums ko var sasniegt ar Kickbike, protams, ir atkarīgs no pielietotās enerģijas. Īpaši nepūloties ātrums būs 15-20km/h; trenēti braucēji spēs sasniegt pat 40km/h.

Kā pārvietoties ar kickbike.

Viens no Kickbike veidošanas principiem ir saglabāt maksimālu vienkāršību. Nav ķēdes, nav pedāļu, ātruma pārslēgu, nav gandrīz nekā, ko būtu nepieciešams regulāri izjaukt, tīrīt, eļļot un remontēt. Kickbike veido tikai pašas nepieciešamākās detaļas, turklāt to svarīgākā misija ir būt maksimāli izturīgām. Viena no Kikbike izturības, kvalitātes un lietošanas ērtuma atslēgām ir Kickbike komandas sacīkšu pieredze. Sacīkstēs skrejriteņi tiek pakļauti visaugstākajām slodzēm, tiek izmēģināti jauni tehniskie risinājumi, kā arī pilnveidoti esošie.

Kickbike izveides pamatā nekad nav bijusi pašmērķīga vēlme atšķirties, vai radīt modes rotaļlietu pāris sezonām. Tas ir pārbaudīti funkcionāls, ērts un ātrs pārvietošanās līdzeklis. Turklāt, izbraucieni ar Kickbike dāvā iespēju aktīvi nodarbināt teju visas muskuļu grupas. Sevišķi Somijā, un arī citur, daudzi profesionāli citu disciplīnu sportisti izmanto Kickbike ikdienas treniņos.

Katrā ziņā pat man radās interese lai pamēģinātu, jo esot jau pieejami Latvijā!

PS. šis NAV apmaksāts raksts ;)

Nez likās, ka kaut kas labs ir jāizdara! Un tagad visi zvanām savām vecmāmiņām un piekodinām, ja iet ārā, lai paņem ūdeni līdzi. Cik nav redzēti pēdējās dienās cilvēki kuriem nepieciešams piesēst ēnā…

Redz, labi tomēr dažreiz pabraukāt starp pilsētām – rodas labas domas.

Tātad, lai būtu pēc iespējas grūtāk kādai cilvēku grupai vai organizācijai uzspiest savas vēlmes, izmantojot vienkāršas un likumīgas metodes, panākt sev vēlamu rezultātu, sasniedzot ar vieglu informācijas manipulēšanas metodēm (reklāmas, aģitācijas, …), ir vienkārši nepieciešams piedalīties vēlēšanās. Ne velti valstiski nozīmīgiem projektiem, ir nepieciešama viedokļu dažādība, pat ja tas dažreiz nozīmē ilgāku lēmuma pieņemšanas laiku (referenduma un/vai vēlēšanu sagatavošana, rīkošana un rezultātu apkopošana).

Šis ir arī koks ar diviem galiem:

1. Jau minētais lēmuma pieņemšanas un apstiprināšanas laiks,
2. Nav motivācijas doties uz vēlēšanām, jo nav par ko balsot (tā vai citādi viedokļi dalās).

Tātad, pilsoni, piedalies vēlēšanās! (oi, ku’ labi skan :D )

Lietošana ir pavisam vienkārša: vienreiz pieslēdz un vari aizmirst par pakalpojumu līdz brīdim, kad ir notikusi kāda web lapas vai aplikācijas “avārija”. Tad vienkārši jāielogojas Backupify un jāpaņem jaunākā rezerves kopija.

WordPress blogiem pat ir jau gatavs Backupify spraudnis (plugin), kas pieejams backupify.com mājas lapā, pēc autorizācijas.

Ir 5 bezmaksas Backupify.com premium ielūgumi

Tātad, lai iegūtu ielūgumi, vienkārši atstājiet komentāru pie raksta. Un izlozes kārtībā 5 no pieteikumiem saņems premium plānu visam gada $39.95 vērtībā. Viss, kas ir nepieciešams, lai to saņemtu  ir apstiprināt ielūgumu līdz 20. jūlijam un gatavs. Ielūgumi man ir kā BETA lietotājam. Ja interesē, droši dodiet ziņu, jo TIKAI tad kad visi 5 ielūgumi būs apstiprināti, visi saņems savu premium pakalpojuma gada plānu

Pats lietoju Backupify.com kopš šī gada janvāra.

Otra patīkamā lieta: ir iespēja savu mazkustīgo ikdienu pārvērst par nedaudz dinamiskāku. Atkal var no rītiem agri celties, lai dotos uz Rīgas pusi un vakaros noguris doties mājās, veicot pastaigas pa Rīgas mikrorajoniem.

Darba optimizācija

Vispār pat savā “atvaļinājumā” neatpūtos, kā iepriekšējā nedēļā. Bija laiks palasīt arī žurnālus, grāmatas. Un tikai laiku pa laikam atbildot uz klientu e-pastiem, piesēdos pie datora. Šis bija arī lielisks laiks, lai ne tikai baudītu sauli un vēju, bet arī padomātu par “iestrēgšanu” darbos, manā gadījuma tas ir internets un dators, citiem biroja dzīve. Tādā nemitīgā steigā skrienot, nav pat laika apstāties un pārdomāt – vai tas ko es tagad daru ir TIK nepieciešams. Un runa nav par slinkošanu, bet vienkārša pienākumu, uzdevumu un mērķu pārskatīšana – darba optimizācija.

Un pēc Jāņiem jau varēs ķerties pie darbiem ar jaunu sparu.

PS. Drīzumā šī mājas lapa tiks pārveidota. Ja gadījumā kaut kas vairs nedarbosies vai nebūs atrodams, tātad nav lemts un esmu izlēmis, ka sadaļas vairs nākotnē nebūs nepieciešamas. Visas vērtīgās sadaļas (pēc manām domām), tiks pārvirzītas uz jaunajām vietām un problēmām nebūtu jābūt.

PS2. Kaut kā nenopublicējies raksts no iepriekšējās nedēļas.

Kāpēc Tavi komentāri NAV anonīmi?

Atbilde: IP adrese!

Jo komentētājs vienmēr atstāj savu IP adresi un vēl citus tehniskos datus (pārlūks, operētājsistēma, …). Šos datus var arī slēpt, izmantojot speciālas programmas, piemēram, TOR (http://www.torproject.org/) un Firefox vai izmantot kādu proxy serveri. Lai gan lielākā daļa par šiem pat nezina vai darba (!!!) datoram to nav iespējams uzstādīt.

Vienmēr esmu teicis, ka man kritika patīk un es to uzklausu, pat ja man tā nav patīkama.

Kā nosaku kas Tu esi, mans komentētāj?

Cookies & Sessions!

Lai noteiktu komentētāja aptuveno identitāti, parasti apmeklēju tikai divas interneta mājas lapas: who.is un db.ripe.net/whois. Who.is lapā parasti skatos mājas lapu īpašniekus, ja lapa nav norādīta ar .lv beigās (jo tad pietiek ieiet tikai nic.lv), bet db.ripe.net/whois parasti var noteikt IP adreses īpašnieku, ISP un vēl citas jaukas lietas (ir arī nic.lv pieejamas laikam).

Un vēl jau ir Google, draugiem.lv un facebook.com, lai atrastu komentētāju, jo parasti izmanto vienu un to pašu e-pastu vai iesauku. Ļoti vienkārši ne?

Otra lieta, bet retāk, tiek izmantoti dažādi COOKIES (pārlūka cepumiņu) vai sesijas dati. Pārlūka cepumiņus gan ne visām lapām var redzēt, bet sesijas parasti ir tikai servera pusē. Tomēr šīs lietas var pieslēgt gadījumos, ja vairākkārtīgi no vienas IP adreses tiek taisītas šmuces. Kādēļ ne uzreiz? Jo viena dzīvokļa, uzņēmuma vai pat ISP ietvaros viena un tā pati IP adrese var atbilst vairākiem datoriem (datortīkls) un/vai to īpašniekiem. Savukārt COOKIES (un SESSIONS?) parasti ir tikai viena lietotāja pārlūka ietvaros.

Par ko tad sāpe?!

Par to, ka dažādu uzņēmumu vai valsts iestāžu darbinieki neapzinās, ka VAR REDZĒT kas viņi ir. Šis bija maigs “mājiens ar sūdainu mietu” (ka reiz izteicās mana kolēģe).

Tāda, lūk, komentētāju kultūras iezīmes var atrast, pārraugot vairākas interneta mājas lapas, kurās jārūpējas arī par kvalitatīviem komentāriem, nebaidoties zaudēt apmeklējumu.

Uz doto brīdi (2010.05.17) jau viss ir nokārtojies un nauda ir atpakaļ manā kontā, tomēr atbildi no airBaltic neesmu saņēmis. Lai gan rakstu vēlējos publicēt uzreiz pēc notikuma, tomēr izdomāju, ka būtu tomēr jāsagaida atbilde no kompānijas. Diemžēl, joprojām tāda nav saņemta, tādēļ došu savu versiju.

Izskatās, ka man nav un nebija vienīgajam problēmas: http://twitter.com/rixcriga/status/13847289250

Pērkam biļetes internetā!? Lēti, ērti un izdevīgi! Vai tiešām???

Līdz šim brīdim par airBaltic neko sliktu nevarēju teikt, līdz vakardienai, kad centos iegādāties mammas ceļojumam biļetes. Galu galā, esmu arī saņēmis balvu kā 100 sekotājs Twitter. Tā kā pašam ir arī ceļojums, tad loģiski, katrs lats ir jāskaita, lai pietiktu visiem apskates objektiem.

Pēc vairākiem paziņojumiem, ka transakcija nav notikusi un lai mēģinot vēlreiz:

“Datu apstrāde bija ilgāka nekā parasti, tāpēc sistēma apturēja procesu. Lūdzu, mēģiniet vēlreiz!”

parādījās vairs ne tik iepriecinošs teksts:

Mēs nevaram pieņemt Jūsu maksājumu, jo banka, kas Jums ir izsniegusi maksājumu karti, apgalvo, ka Jūsu bankas kontā nav pietiekamu naudas līdzekļu maksājuma veikšanai. Lūdzu, sazinieties ar banku, kas Jums ir izsniegusi karti vai mēģiniet norēķināties ar citu karti.

“WTF!?” bija pirmā reakcija.

Rezultātā ir iegādātas biļetes turp, bet atpakaļ vairs nav iespējams iegādāties, jo “bankas kontā nav pietiekamu naudas līdzekļu maksājuma veikšanai”.

airBaltic apkalpošanas problēma

Bez tā, ka man ir noskaitīta nauda, stulbākais visā situācijā ir fakts, ka man vēl ir jāzvana uz MAKSAS tālruni, lai pieteiktu savu problēmu pa tālruni, kā arī mājas lapā nav atrodama kontaktforma šādu gadījumu pieteikšanai. Tikai izmantojot uzziņu dienesta 1188 mājaslapu atradu e-pastu, lai nosūtītu savu sāpi airBaltic kompānijai.

Risinājums

Lai nav tā, ka tikai sūdzos, piedāvāju arī vienu no risinājumiem. Vajag ieviest kādu 24/7 BEZMAKSAS tālruni šādiem gadījumiem, kā tas ir pieņemts, gadījumos, kad tiek veikti maksājumi internetā. Līdz šim šajos gadījumos ir bijusi pozitīva pieredze, vismaz ar GoDaddy.com vai iepērkoties interneta veikalos.

Cik atceros no klientu apkalpošanas, tad departamenta uzdevums ir risināt klienta problēmu šeit un tagad, nodrošinot vieglu un ērtu sazināšanos. Lai netaptu šādi publiski blogu ieraksti. Iespējams, ka kompānijai ir savi iemesli nepiedāvāt bezmaksas tālruni saziņai, tomēr tas tādā gadījumā rodas dīvas iespaids: paši radām problēmas un paši tās par klientu naudu risinām

Banka nevar palīdzēt, kamēr pārdevējs nav apstiprinājis “problēmu”!

Nākamais solis, lai atgūtu savu sūri grūti-pelnīto naudiņu, bija vēršanās pie SwedBank, kuri man nevarot palīdzēt kamēr, nav atnācis pieprasījums vai apstiprinājums no pārdevēja, kurš šajā gadījumā ir airBaltic.

Bez naudas, bez biļetēm (un uz ielas)…

… jeb “ja tas notiktu ārzemēs”. Iedomāsimies situāciju, ka esmu jau izbraucis ceļojumā un šāda situācija notiek ārzemēs, kad veicot pasūtījumu, man tiek apgalvots, ka transakcija nav notikusi, bet beigās palieku pie sasistas siles – bez naudas, bez biļetēm un uz ielas… bez iespējas sazināties ar airBaltic (vai jebkuru kompāniju ar līdzīgu klientu apkalpošanu).

Ceļojumi ar airBaltic turpināsies…

Būtu diezgan muļķīgi apgalvot, ka šāds notikums atturētu turpmāk no airBaltic pakalpojumu izmantošanas, jo man patīk ceļojumi uz ārzemēm. Viss gan atkarīgs, ko man atbildēs uz aizrakstīto e-pastu. Katrā ziņā, ja nerisināsies šis jautājums, tad manā uztverē turpmāk blakus vārdam airBaltic parādīsies arī vārds “s*c*a*m!”.

Un ko man tagad darīt?

PS. Raksts no sērijas: Ja svoji probļemi rešanu na TV

BarCamp Baltics 2010

Barcamp Baltics 2010 notiks Rīgā, Reval Hotel Latvija viesnīcā, 22. un 23 maijā (sestdiena un svētdiena), kas notiks nekonferences stilā.

Atvērts ne-konferences formāts. Konference norisināsies “barcamp” formātā, kurš ir radies Silīcija Ielejā 2005. gadā. Šis formāts ir ātri iekarojis popularitāti IT sfērā Amerikā un Rietumeiropā. BarCamp visā pasaulē tiek saukts par “ne-konferenci”, lai uzsvērtu tā neformālo un neoficiālo noskaņu, kas rodas pasākumos atklāto diskusiju laikā. Tas stimulē tās dalībniekus aktīvi ņemt dalību diskusijās un paša pasākuma organizēšanā. (http://www.barcamp.lv/lv/par-barcamp)

Pats jau piedalījos 2008. un 2009. gada BarCamp Baltics. Par BarCamp Baltics 2008 arī uzrakstīju nelielas pārdomas blogā. Lai arī šogad pats netieku, iesaku doties tur tiem, kuri vēlas uzzināt par jauniem projektiem internetā, iepazīties ar to izstrādātājiem, satikt un parunāt ar “jauno mēdiju speciālistiem” (lai ko tas arī nozīmētu :) ). Ticu, ka būs arī radošo un digitālo mediju aģentūru pārstāvji, kurus varēja satikt arī “DIGITAL 2010 – digitālās iedvesmas seminārā“.

Web Standards Days Riga 2010

Web Standards Days ir Web-izstrādes speciālistu konference. Info: http://webstandardsdays.ru/

22.maijā notiks pirmā Baltijas valstīs starptautiskā web-izstrādātāju zinātniskā konference Web Standards Days Riga 2010. Pasākums notiks jaunas viesnīcas Tallink Hotel konferences hallē un sapulcinās gan lielu web-izstrādes profesionāļu skaitu no Baltijas un NVS valstīm, gan visus tos, kuri interesējas par tīmekļa lapu un servisu izstrādes standartiem un tehnoloģijām. Pasākuma mērķis ir web-standartu praktiskas pielietošanas pieredzes popularizācija un izplatīšana. Pasākuma ziņotāju un viesu vidū būs Opera Software,TYPO3 Development Team, Web-tehnoloģiju skola, Опытное креативное бюро kompāniju pārstāvji. (no preses relīzes)

Valoda un cilvēki Londonā

Ģērbšanās. Ir pierasts, ka Latvijā, vismaz Rīgā un Upeslejās, pietiek paskatīties pa logu kā ģērbjas cilvēki, lai saprastu – ir auksts vai nav. Londonā pēc šādas metodes nevar orientēties, jo blakus var stāvēt vīrietis T-krekliņā un otrs satuntulējies kažokā, neatkarīgi no etniskās/rases piederības.

Lai arī vairākas reizes bijām pastaigā pa Oksfordas ielu* (Oxford street) ar domu iepirkties, sev tā arī neko saistošu neatradu. Tā no Londonas atbraucu neiepircies. Rindas veikalu ģērbtuvēs tādas, kā mums pie izpārdošanām!

Angļu valoda? British english ikdienā nedzirdu tik bieži, ja neskaita BBC ziņas, pēdējo gadu laikā pie tās jau biju pieradis, strādājot gan starptautiskā kompānijā, gan kā pašnodarbinātais ar Lielbritānijas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr to vēl sarežģītāku padarīja vietējo indiešu, ķīniešu, … veikalnieku akcents. Jāatzīstas, ka man pašam ir ĻOTI liels letiņu akcents piemeties pēdējā gada laikā. Līdz ar to apmēram 25% sarunas bija loģiskās domāšanas treniņš, lai izdomātu, kas ar pateikto bija domāts.

Vienīgos latviešus (neskaitot lidostu) ko satikām uz ielas bija LNT sporta žurnālists. Tāpat uz ielas tā arī nesanāca dzirdēt latviešu, lietuviešu vai poļu valodas.

Labā kafejnīcā un sliktais restorāns Londonā

Lai arī sākotnējo noskaņojumu ēšanai mums sabojāja kāds indiešu restorāns (par to zemāk), ceļojuma pašās beigās atradām “savu” ēstuvi – BIGUNS Restaurant. Žēl, ka šo atradām tikai pašās beigās un vairāk par 4 maltītēm nesanāca ieturēties. Katrā ziņā ir bija patīkama neuzbāzīga atmosfēra, nekur nesteidzoties varējām baudīt maltīti, vērojot pa logu garām ejošos un ar velosipēdiem braucošos cilvēkus. Ja būtu jāpaliek Londonas Viktorijas stacijas tuvumā, šī būtu tā vieta, kur labprāt atgrieztos, lai paēstu.

Katrā ziņā BIGUNS ir normāla vieta kur par sapratīgām naudiņām var paēst.

Sliktākā apkalpošana bija indiešu restorānā “The Rajasthan Restaurant Ltd” :(

Kā jau ierasts, ceļojumos cenšamies ieturēties vietējos restorānos, ēstuvēs vai kafejnīcās. Tā kā viena no pēdējā laika visaizraujošākajiem momentiem ir kopīga ēdienu gatavošana, tai skaitā arī indiešu ēdieni, bijām nolēmuši ēst kādā indiešu restorānā. Un tiklīdz sagribējās ēst, devāmies pirmajā restorānā iekšā.

Un pirmais bija indiešu restorāns “The Rajasthan Restaurant“. Ieejot un redzot, ka vietu ir maz, domājām jau doties prom, tomēr apkalpojošais personāls teica, ka vietas atradīšoties un nosēdināja pie galdiņa zāles vidū. Laikam bijām ienākuši galīgi nelaikā, jo “darījumu cilvēki” sāka sarasties arvien vairāk, grūstoties cerot tik mums garām. Pasūtījām jau iepazītus ēdienus, necenšoties riskēt ar nepārbaudītām veltēm. Pie ēdiena pasūtījām arī kaut kādu indiešu alu (garšīgs ja kas!) un bija doma vēlāk arī tikt pie saldā ēdiena. Pamatēdiena notiesāšanas process jau gāja uz beigām un alus tikai pusē, personāls sāka jocīgi uzvesties. Tā vien likās, ka mēs viņiem traucējam ar savu klātbūtni. Un tiklīdz divi no trīs šķīvjiem jau bija tukši un alus joprojām neizdzerts, mums jau atnesa rēķinu (lai gan bija doma vēl par saldo ēdienu!). Tā kā es esmu vislēnākais ēdājs, tad kamēr citi baudīja atlikušo alus daudzumu, es samaksāju un turpināju mieloties. Un tad mums atnesa atlikumu un mēteļus dāmām, man pat nepabeidzot maltīti. Bija liels WTF??? Lai arī zīmīgi rādīju, ka es vēl ēdu, viesmīlis turpināja stāvēt pie galdiņa, kamēr dāmas sakautrējās un un sāka ģērbties. Līdz ar to es savu maltīti tā arī nepabeidzu. Lieki piebilst, ka arī dzeramnaudu neatstājām. Tā arī tapa nosaukums: The Rajasthan Restaurant Ltd worst indian food restaurant in London! :(

Tā gadās, ja nesanāk sazināties ar Londonā esošajām paziņām. Šī kļūda tiks labota nākamajā reizē.

Līdz nākamajai reizei.

Šoreiz ne visai pozitīvs raksts sanāca, bet arī tādi ir nepieciešami blogā. Vēlējos arī šoreiz ielikt par apskates objektiem un izklaidēm Londonā, bet to atlikšu uz vēlāk laiku – kādu nākamo rakstu, kurš noteikti būs uz pozitīvā viļņa :)

Atsauces:
* – Oksfordas iela Londonā ir slavena ar lielo veikalu skaitu (548 pēc wikipedia.org datiem uz doto brīdi) uz vienas ielas

Bija vairāki varianti kā uzsākt savu biznesu

Piemēram, uzsākt kaut ko saistītu ar velokurjeriem vai eksprespasta pakalpojumiem kopumā, jo to biju jau darījis kā kurjers + bija attiecīgs domēns kurjers.lv, tomēr Latvijā bija sākusies ekonomiskā krīze un redzot, ka uz kurjera e-pastu dienā nāk 5-10 CV ar pieteikumiem strādāt, šī doma tika atlikta. Bez tam palasīju arī kurjeru izteikumus par to kā ir ar darbiem – čābīgi.

Otrs variants bija reklāma un/vai mārketings. Tā vai citādi, bet esmu bijis tuvu mārketinga jomai, jo, neskatoties uz ieņemamo amatu firmās, blakus-pienākumos bija arī reklāma, mārketings vai sabiedriskās attiecības (PR). Izvērtējot ĻOTI kritiski iespējas, vēlmes un varēšanu, mārketings tika atstāts kā otrā vai trešā prioritāte – tā pat kā līdz šim papildinājums pamat-amatam. Šobrīd tieši ļoti daudz uzklausu tieši “mārketinga cilvēkus”, klausot ieteikumus saistībā ar MediaBox.lv. Nav jau tā, ka daudz ko nezinātu, drīzāk tā ir zināšanu atsvaidzināšana.

Kā trešais variants (bet ne pēdējais) bija saistīts ar internetu un mājas lapām. Neliels izmēģinājums vai sanāks vai nē (ala start-up), bija nelieli darbi 2009. gada vasarā, kad strādāju kā darbinieks, veidojot vai uzlabojot dažas mājas lapas. Pie tā arī paliku un klausot māsas ieteikumam- izveidoju MediaBox.lv, kurš arī šobrīd vēl tikai attīstās. Otrs loģiskais solis bija partnerība ar SIA “Study Start”, liekot pamatus naudas pelnīšanai ar interneta palīdzību.

Investīcijas kā nodrošinājums bezdarbam

Lai arī joprojām vēl daudz mācos, tomēr jau no paša sākuma, kamēr vēl ir pieejami brīvie līdzekļi, aktīvi meklēju kur tos ieguldīt tā, lai gadījumā, ja nāktos ieturēt pauzi savā nodarbinātībā, pastāvētu ienākumi. Vienu mācību, ko biju guvis jau sen – nelikt visas olas vienā groziņā. Bija pārrunas ar vairākiem projektu un ideju autoriem. Summas bija dažādas, gluži 50 000 Ls vai 100 000 Ls nebija ko investēt, tomēr par lielu atklājumu kļuva atklāsme- ko tik nevar izdarīt par 500Ls, 1000 Ls 2000Ls, 5000 vai 10 000Ls. Es atradu savu nišu :)

Tāpat jau no paša sākuma zināju, ka uz ātriem ienākumiem nav ko cerēt, ņemot vērā, ka esmu diezgan jauns “interneta biznesā”, bet par labāko zīmi uzskatīju faktu, ka klienti paši mani atrada un joprojām atrod. Līdz ar to brīvāks brīdis, lai izveidotu MediaBox.lv par tādu rīku, kādu vēlos, laika īsti neatliek, jo klients ir pirmajā vietā.

Biznesa nišas atrašana un konkurence

Sākšu ar konkurenci - dīvainā kārtā es to neizjūtu. Lai arī ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas veido interneta mājas lapas, izstrādā blogus (programmēšana, CMS) vai piedāvā mājas lapu apkalpošanu, šobrīd laikam katrs atrod savu klientu, jo ekonomiskā krīze likusi cilvēkiem savus hobiju pārvērt par pamatienākumiem vai vismaz papildienākumiem. Un viens no veidiem ir internets. Ir arī patīkami saņemt zondējošos e-pastus, lai noskaidrotu ar ko un kā es nodarbojos ;)

Nišas atrašana. Arī šeit līdz šim to ir noteicis pieprasījums. Katrā ziņā manis (MediaBox.lv + Umbrovskis.com) piedāvātie pakalpojumi ir balstīti tiešā veidā uz to, ko vēlas klients, jeb vienkārši sakot tā ir “vieglā mājas lapu programmēšana“, izmantojot atvērtā koda programmas un/vai rīkus un savas zināšanas un prasmes. (Par zināšanām labu rakstu ir uzrakstījis Ernests no SOON.lv).

Zināšanas?

Katrā ziņā ar nišas atrašanu nepietiek, nepieciešams arī kaut ko darīt, lai lietas kustētos uz priekšu. Un lai darbotos ir nepieciešamas zināšanas. Man patika #GOVcamp kāda dalībnieka izteikums, ka “labāk lai ir slinks darbinieks, nekā stulbs entuziasts“. Tieši šī iemesla dēļ, cenšos lasīt biznesa literatūru kā arī vadīties no labās prakses piemēriem. Neslēpšu – viens no labās prakses piemēriem, kas man ir pieejams ir tas pats Study Start, kurš šajā blogā ir pieminēts jau vairākas reizes.

Otra lieta par zināšanām un izglītību ir tas ka ir radušās daudz idejas jauniem interneta produktiem, bet diemžēl šobrīd nepietiek kapacitātes un zināšanu, lai tos ieviestu, bet tam jau ir domāti sadarbības partneri vai kursi.

…nobeigumam…

Kad oktobrī sāku darboties, tad kā pirmo atskaites punktu biju noteicis 6 mēnešus pēc kuriem nepieciešams izvērtēt vai šis (MediaBox.lv) start-up ir dzīvotspējīgs vai tomēr jāmet pie malas un jāmeklē kas jauns. Jo katram projektam, kāds šobrīd priekš manis ir MediaBox.lv, ir nepieciešams savs sākums,beigas un kontrolnovērtēšana (kaut vai SWOT matricas veidā).

Šobrīd atskatoties uz padarīto un padarītā atdevi, ne tikai pieredzes ziņā bet arī finansiāli, varu droši teikt, ka ir vērts turpināt.

Jau apmēram pirms gad rakstīju par došanos prom uz ārzemēm. Līdz pat 2008. gada vasarai es nebiju piesaistīts nevienai ģeogrāfiskajai vietai. Dzīvojot Rīgā, vienmēr bija gatava soma ceļošanai ar stopiem vai uz jebkuru pasākumu. Tomēr kopš esmu “piesaistīts” Upeslejām, došanās prom no Latvijas ir kārtīgi jāapdomā arī izglītības gūšanas nolūkos. Ja agrāk biju domājis doties uz Eiropu izklaides nolūkos, tad tagad arvien vairāk skatos, kā potenciālo vietu izglītības iegūšanai.

Studijas ārzemēs

Latvija, Norvēģija, Dānija, Zviedrija (Wikipedia)

Grieķija

Pirmā valsts par kuru domāju, kā studiju iegūšanas vietu bija Grieķija. Kad dzīvoju Grieķijā, biju domājis tur palikt arī studēt, tomēr Grieķiju joprojām uzskatu kā lielisku galamērķi tūrismam. Ja pastāv uzskats, ka Latvija ir nesakārtota, tad Grieķijā ir vēl ļaunāk. Darbības gaitu Grieķijā raksturo ļoti labs grieķu teiciens “Siga siga” (Σιγα Σιγα), kas nozīmē “lēni lēni” (bez steigas). Uz tas ir gan valsts iestādēs, tāpat arī privātajos uzņēmumos, vismaz tajās organizācijās (firmas, organizācijas, valsts iestādes,…), ar kurām man pusgada laikā nācās saskarties. Līdz ar to Grieķija atkrita uzreiz, lai arī Grieķijā izglītība ir bezmaksas un ir pieejamas programmas angļu valodā.

Dānija

Norobežojoties no tā, ka šobrīd esmu arī SIA “Study Start” konsultants par studijām Dānijā, šobrīd tieši studijas Dānijā liekas interesantākais variants. Arī Dānijā studija ir bez maksas, tomēr būtisks faktors, ka jāņem vērā ir izmaksas. Līdz ar to dodoties uz Dāniju ir jārēķinās ar vismaz 1000Ls, kas nav ne maz, ne arī daudz. Lieki neatstāstot studystart.lv saturu, par to var lasīt Study Start mājas lapā sadaļā izmaksas (mini reklāma :D ) un mans raksts kā viesautoram Mika blogā onkulis.com StudyStart.lv – bezmaksas studiju ceļvedis Dānijā. Esmu pat atradis sev interesējošās studiju programmas, tomēr iepriekš minētā “ģeogrāfija” šobrīd attur.

…citur Eiropā

Nekad neesmu apsvēris  studijas Lielbritānijā vai “Anglijā”. Pat īsti nezinu kādēļ, bet studijas Lielbritānijā līdz šim nav šķitušas saistošas, pat peļņas nolūkos.

Vienā brīdī bija doma braukt uz Vāciju studēt. Tomēr šo valsti neizvēlējos un iestājos Latvijas Universitātē (LU).

Studijas Latvijā

Tikko pēc skolas likās, ka diezgan loģisks turpinājums ir studēt Latvijas Universitātē un tādēļ arī iestājos Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultātē (ĢZZF) Vides zinātnē. Vēlāk saprotot, ka mans aicinājums ir saistīts ar informācijas pasniegšanu, izvēlējos Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikāciju zinātnes.

Arī šobrīd studijas kādā no Rīgas augstskolām ir atklāts jautājums. Atgriezties tajā pašā LU vai izvēlēties kādu citu augstskolu. Ir vēl laiks padomāt.

Skolēnu domas par studijām Latvija

Esmu vismaz lasījis tās motivācija, kas liek izvēlēties studijas Dānijā. Pirmkārt jau fakts, ka ir liela daļa kas vēlas doties prom no Latvijas studēt, ja vien norāda uz to ka kaut kas ir jāmaina Latvijas izglītības sistēmā. Neatklājot Study Start darba specifiku, tieši Latvijas izglītības sistēmas “nepiemērotība topošajiem studentiem” ir viena no lielākajām motivācijām doties studēt uz ārzemēm.

… noslēgumam

Neskatoties uz faktu, ka ir liela daļa, kas dodas studēt uz ārvalstīm, mana izvēle šobrīd ir Latvija. Tomēr tā var mainīties līdz brīdim, kad patiešām uzsākšu studijas un tad tā jau varētu būt Dānija.

Izvēloties šķietami īsāko ceļu, atklājām, ka aiz meža ir noslēpties vēl kāds ciemats (Dzidriņas un/vai Jaunsiši), kurā ir ļoti kluss un būtu interesants dzīvošanai, ja vien būtu tuvāk autobuss. Toties radām atbildi uz jautājumu, kādēļ šķietami mazās pieturās, kāpj iekšā un ārā no 6835./6827. autobusa diezgan liels cilvēku skaits.

Jau pirmajās dienā tika piepildītas dažu pēdējo dienu vēlmes – ceļojums un šašliki. Ceļojums šobrīd bija ar velosipēdu, savukārt šašliks tika ēsts jau pieminētajā  Ulbrokas “Armēņu virtuvē”, kur tas ir ievērojami vairāk/lielāks nekā 2009. gadā iecienītā apvedceļa ēstuve pie Mazās Juglas. Izskatās, ka turpmāk biežāk iegriezīsimies Ulbrokas ēstuvē, jo tā ir arī pa ceļam uz Rīgu, braucot ar velosipēdu. Lai gan pie apvedceļa esošajai ēstuvei tuvumā ir Mazā Jugla, kuras krastos vasarā var arī papeldināt kājas.

Otrajā dienā devāmies uz Rīgu ikdienas darīšanās, bet vakarā vēlreiz iebraucām pa iepriekšējā dienā atklāto ceļu cauri mežam. Lai gan sanāca izbraukt diezgan palielu līkumu, domāju, ka bija tā vērts.

Google karte: http://maps.google.com/maps?f=q&source=s_q&hl=lv&geocode=&q=http:%2F%2Fwww.rolandinsh.lv%2Fforex%2Fkml%2Fvelomarsruts20100410.kml&sll=56.946536,24.10485&sspn=0.537802,1.451569&ie=UTF8&ll=56.928585,24.342613&spn=0.067257,0.181446&t=h&z=13

Tavai draugiem.lv lapai ir atsūtīta jauna vēstule. Vēstules sūtītājs:Vārds Uzvārds, http://www.draugiem.lv/friend/?1234567

(*** vēstules teksts***)

Šis e-pasts ir pārsūtīts no tavas draugiem.lv lapas. Lūdzu atbildi uz šo vēstuli izmantojot draugiem.lv komunikācijas rīkus. Atbildot uz šo vēstuli ar savu e-pasta programmu, vēstules sūtītājs atbildi nesaņems.

Diezgan liels un nepatīkams bija pārsteigums, kad atklājām, ka vēstules var lasīt bez autorizēšanās.

Protams, man uzreiz arī interesēja vai ir iespējams atbildēt uz vēstuli uzdodoties ar par citu personu vai uzņēmumu. Tāpat notestēju vai var lasīt draugiem.lv APSTIPRINĀTĀS lapas.

Ja es būtu ļauns, tad varētu darīt visu to, ko var darīt lapas īpašnieks ar vēstulēm: lasīt, atbildēt un pat dzēst svaigi atnākušas vēstules. Līdz ar to lapu īpašnieki pat neuzzinātu, ka kāds viņiem ir rakstījis, izņemot gadījumus, ja nāk paziņojums uz e-pastu.

Kā “caurums” darbojās draugiem.lv/lapas?

Īstenībā lai lasītu citas lapas vēstuli, līdzīgi kā VID EDS gadījumā, bija nepieciešams tikai pamainīt parametrus adreses laikā:

http://draugiem.lv/pages/messages

Nomainot pages uz jebkuru citu reāli eksistējošu “lapu” varēja lasīt esošās vēstules, piemēram, http://draugiem.lv/umbrovskiscom/messages varētu lasīt man rakstītās vēstules.

Pēdējais punkts arī bija viens no galvenajiem, kādēļ vālējos rakstu publicēt tikai PĒC cauruma aizlāpīšanas…

Lai nebūtu tukša runāšana, lūk…

Ekrānšāviņi

Varu rakstīt un atbildēt uz vēstulēm draugiem.lv/pages vārdā :)

Ja roda ļoti liela vēlme, varam dzēst arī kādu vēstuli…

Varētu taisīt arī no citām lapām ekrānšāviņus, bet nevēlējos uzprasīties.

PS. Jo vairāk strādāju ar draugiem.lv/lapas (fanu spraudni WordPress), jo vairāk atklāju dažādas nepilnības.

Par ēdieniem turpmāk rakstīšu DEGUSTACIJAS.LV

Ceļojumi pa Eiropu

Esmu jau neskaitāmas reizes teicis, ka Eiropas kartē ir palikuši tikai daži punkti ziemeļos (Norvēģija, Somija, Īslande), dienvidos (Melnkalne, Serbija, Bosnija,…) un rietumos (Portugāle, Spānija), kas vēl jāatzīmē kā apmeklēti. Pēdējā gada laikā sasniedzu arī tās valstis uz kurām vienmēr vēlējos doties: Londona/Lielbritānija (ceļojums uz Londonu) un kāda no Skandināvijas valstīm Baltijas jūras otrajā pusē (ceļojums uz Stokholmu).

Ceļot pa (ar stopiem) Eiropu sāku kopš palika 18 gadi, pirms tam jau dažu gadus stopējot pa Latviju. Pirmie galamērķi bija protams Lietuva, kur visbiežāk ciemojos pie paziņām Šauļos, tad arī ieguvu paziņas no Viļņas un Palangas. Līdz vienā brīdī parēķinot ceļā pavadīto laiku, sanāca, ka ar stopiem no Rīgas līdz Viļņai var aizbraukt par 2-3 stundām ātrāk nekā ar autobusu. Ceļot man patīk un tieši pirms pusotra gada tā visa sāka pietrūkt: Brīvais laiks un ceļošana. Laikam pietrūkst…

Āfriku, Āziju, Ameriku, Austrālija un Okeānija

Līdz ar to jau laicīgi skatāmies ceļojumu iespējas uz Āfriku, Āziju, Ameriku vai Austrālija un Okeānija. Āfrikai tuvākie ceļojuma ietvaros sasniedzamie punkti ir Maroka vai Ēģipte. Ceļojumiem uz Āziju varētu būt interesanti ar tradicionālo Indijas apmeklējumu. Par Ameriku un Austrālijas galu par neesmu domājis. Izņemot pirms gada bija ļoti liela vēlme aizbraukt uz Austrāliju vai Jaunzēlandi. Bet apskatot uzturēšanās izmaksas, nācās pārdomāt. Gan jau pēc dažiem gadiem, kad došos ceļojumā apkārt pasaulei :)

Garšīgi ēdieni

Skatos, ka pēdējā laikā ir “savairojušies” dažādi blogi par ēdieniem un receptēm. Neskaitot visādus latviešu ēdienus, pirmais “āķis lūpā” bija pēc Stokholmas indiešu restorāna apmeklējums, pēc kura tika nolemts, ka jāpamēģina arī mājās gatavot dažādus “eksotiskos” ēdienus. Esam jau izmēģinājuši dažus indiešu ēdienus, pēc kuru gatavošanas nāca atklāsme, ka karijs nav garšviela, bet garšvielu maisījums, ko var pagatavot arī pats tāpat kā masala. Tālāk laikam būs jāskatās uz suši…

Ikdienā garšīgi ēdieni ir vieglāk sasniedzami kā ceļojumi, kas tikai uzliek papildus (sportiskās) aktivitātes pirms ceļojumiem siltajā laikā, lai draudzenei nebūtu kauns ar mani parādīties pludmalē :)

Ir vēl daudz topošo ceļojumu aprakstu un ēdienu gatavošanas bildes

Kā jau rakstīju, šobrīd ceļojumiem ir vairāk laikā nekā spēja tos aprakstīt saistošā veidā. Varētu arī salikt tikai ceļojumu un ēdienu galerijas, bet vēlos pastāstīt arī “stāstu”. Iespējams ar laiku blakus ceļojumu kategorijai parādīsies arī ēdienu tēma.

Artūrs Mednis (arturs.jaffa.lv)

Artūra darbības internetā var patikt vai nepatikt. Pēdējo gadu laikā Artūra (pa)ziņojumus internetā esmu sācis filtrēt pēc principa patīk, interesē un neinteresē (no click on link :) ). Vispār pēc šāda principa pieeju lielākajai daļai “Latvijas interneta” cilvēku aktivitātēm. Kad pirms gada vēl biju domājis strādāt kādā aģentūrā, kura darbojas internetā vai grasās tajā “lekt iekšā”, kā viens no jautājumiem pavīdēja: “Vai Tu zini kas ir Artūrs Mednis? (Ja jā) Kā vērtē viņa darbus?“. Atbilde bija tikpat vienkārša, kā aprakstīju iepriekš: “Darbība Internetā ir grūti nepamanīt, jo tiek izdarīti pietiekami daudz un dažādi “šāvieni”, lai kāds noteikti trāpītu“.

Artūra prezentācija man likās kā atreferējums no iepriekš jau dzirdētā un redzētā. Līdz ar to teikt, ka šī bija prezentācija man, būtu meli. Tā gadās, ja darbojies noteiktā jomā, kuras darbības principus nepieciešams skaidrot tiem, kuri varbūt neizprot kāpēc un kā. Tomēr, kā ievads cilvēkiem, kuriem nav nojausmas par terminiem “Twitter“, “WEB 2.0“, “Facebook” un citiem “sociālajiem” medijiem, tīkliem un platformām, bija noderīgs.

Natasha Saxberg (natasha.saxberg.dk)

With an ocean of possibilities, it is easy to drown (Piefiksēja Inga Erkmane)

Natašas prezentācija arī bija tā, kuras dēļ arī vēlējos doties uz “DIGITAL 2010″, pat ja par to būtu jāmaksā pašam. Iemesli ir vairāki:

• viņa ir no Dānijas – mēs ar “Study Start” strādājam ar Dānijas augstskolām, atrodoties Dānijā (!), līdz ar to ~50% manas ikdienas ir saistīta ar Latvijas un Dānijas sadarbību,
• viņa mentoringa projekta Mentory dibinātāja – ir zināmas dažas līdzīgas mentoringa programmas Latvijā,
• un vēl dažas lietas :) …

Prezentācija bija vairāk apstiprinājums, ka izvēlētais kurss internetā ir pareizs un ka tādā pašā virzienā vien jāturpina darboties. Līdz ar to bija tāda kā draudzīga papliķēšana sev uz pleca “Good job!“. Vispār jau pieļauju ka daudzi to varēja izdarīt, par ko arī ar Annu (DDB Latvia) runājām.

Thomas Jestin (krds.com)

Facebook, facebook, facebook…

Tomass ir vadošās Francijas interneta aģentūras KRDS līdzdibinātājs, kas attīsta aplikācijas sociālajiem tīkliem. (No inspired.lv/digital2010)

Līdz ar to bija saprotams, kādēļ prezentācija bija balstīta uz Facebook.com iespēju analīzi. Katrā ziņa šī bija iedvesmojoša prezentācija, ka vajadzētu izveidot (vai precīzāk pabeigt) kaut ko arī priekš facebook.com lapām. Citādi liekas, ka draugiem.lv mani nedaudz ignorē, kad aizrakstīju nelielu ieteikumi (vai pat kļūdu), ko pamanīju, izstrādājot Draugiem.lv/lapas Fanu lapas WordPress spraudni. Lai gan, var jau pagaidīt atbildi vēl dažas dienas…

Nico Perez (nicoperez.com) no mixcloud.com

Prezentācija par mūzikas (industrijas) un interneta mijiedarbību. Agrāk šīs lietas ļoti interesēja. Tādēļ bija iespēja paklausīties, kas ir mainījies. Man liekas, ka mūziķiem būtu bijis noderīgi, jo runāja ne tikai par to kā mūziķi var padarīt savu darbu pieejamu plašai sabiedrībai, bet kā nākotnē  ar MixCloud.com palīdzību atrast sev jaunas iespējas, piemēram, darbu.

Ernests Štāls (soon.lv)

Par un ap Twitteri Latvijā. Līdzīgi kā ar Artūra prezentāciju, biju jau redzējis iepriekš OpenCoffee tikšanās laikā. Prezentācijā dažādi skaitļi par Latvijas Twitter lietotājiem.

Vairāk var apskatīties televizors.soon.lv un radio.soon.lv.

Noslēgumam…

Prezentācijas bija aizraujošas, lai arī daži elementi tajās bija redzēti vai dzirdēti. Tomēr bija vērts apmeklēt un domāju arī turpmāk apmeklēt, ja būs šādas iespējas. Gāju mājas ar to pašu pārliecību ar kādu strādāju līdz šim: “Nelekt augstāk par iespējām“.Kā arī atkārtojot Natašas teikto: “With an ocean of possibilities, it is easy to drown“… No otras puses visa tā pašslavināšana un iedomība…

Radās tikai viens jautājums: Kādēļ tiku uzaicināts? Bet paldies TELE2 par doto iespēju!

[Papildinājums] Kamēr rakstīju Ernests Štāls ir tikai papildinājis to ko vēlējos, tikai nedaudz skarbāk :) http://ernests.posterous.com/digital2010-un-digitala-nekuriene

Jā tas ir viens un tas pats, tikai citādāk. :)

`rolandinsh` un rolandinsh.lv

Kā jau kopš rolandinsh.lv pirmsākumiem bija definēts, tad rolandinsh.lv būs platforma dažādiem maniem interneta eksperimentiem. Arī tādiem, kuri varētu izgāzties. Un tādiem tas arī paliks. Otrkārt, šis vienmēr būs mans blogs, kurā rakstīšu nopietnus, ne tik nopietnus, dažreiz muļķīgus un eksperimentālus rakstus, lai pētītu lasītāju reakciju. Kā zināms, tad arī kaut kā neatbalstīšana ir nostāja. Līdz ar to rolandinsh.lv būs uz darbību orientēts interneta mājas lapas eksperiments :)

Umbrovskis.com

Šobrīd ir kā “vienas pieturas aģentūra” dažādām izdarībām internetā. Atsauču veidošanai. Vismaz šobrīd tā tas būs šobrīd. Iespējams tālākā nākotnē pievienošies arī citi Umbrovski :) Šobrīd visi interneta “produkti” tiek sasaistīti tieši ar Umbrovskis.com un MediaBox.lv.

Apmēram tā tas ir īsumā :)

BuddyPress latviešu valodā

Lai arī pagaidām ir daži trūkumi, ko vēl uz “parastā” WordPress nevar izdarīt un ir vēl dažas kļūdas, lai to pielāgotu, tomēr standarta lietošanai BuddyPress ir piemērots. Tāpat esmu apstiprināts, kā BuddyPress latviešu valodas administrators lv.BuddyPress.org. Darbs pie tulkojumiem ir tikai sācies (vairāk lv.buddypress.org). Ja ir vēlme iesaistīties BuddyPress latviešu valodas attīstībā, tad droši sazinieties.

Esmu izveidojis ar pirmās versijas lejupielādei (lai pats notestētu jaunāko failu augšupielādi un lejupielādi) un izveidojis BuddyPress blogu latviešu valodā. Ja ir prasme strādāt ar WordPress, tad arī BuddyPress nevajadzētu būt problēmu.

BuddyPress dizaini un to vienkāršība

Lielākais pārsteigums, bija BuddyPress tēmu vienkāršā veidošana. Līdz šim biju strādājis ar WordPress un WordPress MU (piem., eArt.lv) un darbs ar BP dizainiem un uzlabojumiem likās tik vienkārši. Pagaidām gan tikai paspēlējos ar apakštēmām. Vairāk par to vēlāk būs jāieraksta oficiālajā BuddyPress Latviešu valodas blogā un savā mājas lapu izstrādes blogā (MediaBox.lv/blog).

Līdz ar to apstiprinu, ka pašreizējā versija latviešu valodā strādā, jau pārbaudīta “dzīvajā” (live enviroment).

Šī bija tikai neliela atkāpe un paziņojums, ka BuddyPress ir un būs pieejams arī latviešu valodā un ka es kā brīvprātīgais esmu iesaistījies jaunā aktivitātē.

PS. Joprojām strādāju pats pie sava pašnodarbinātā portfolio.