Kaut kur pa vidu starp programmēšanas rutīnas priekiem un veco materiālu kārtošanu, atgriezās vēlme darboties ar un ap kultūras projektiem. Lielu šīs iedvesmas ir devuši jaunieši, kuri vēlas doties studēt uz Dāniju. Un arī tie, kas tur jau ir. Pārlasot visas tagadējās iespējas, ko jaunieši var izdarīt ja ir vēlme – braukt studēt, jauniešu kultūras un mākslas apmaiņas, … radīt un ģenerēt!

Un ir jau radusies ideja jaunam e-art.lv projektam “Radošā bāze“. Lai gan biju domājis neko jaunu neuzsākt, bet varbūt tā būs kāda jauna elpa, jau esošajiem “guļošajiem” projektiem, piemēram, kultūras video projektam “artVlog” vai kādam citam…

Lūk kā notiek, kad cilā elektroniskos arhīvus…

No tālā 2005. gada bloga: Pavadīju apmēram 11 dienas Peloponēsas pussalā (Vasiliko ciemā) un sapratu, ka man ir ļoti paveicies, daudzējādā nozīmē. Pirms Jaunā (2006) gada apdomāju to,kas ir paveikts 2005. gadā, secinājums: viss ir piepildījies. Nevēlos kļūt māņticīgs, bet 2005.gada sagaidīšana bija lieliska (!!!), līdzīga bija arī 2006.gada. Lai vai kā… Ja piepildīsies ticējums, tad man šogad jakļūst turīgam, jo tipa pēc ticējuma, ja kūkā atrod (iepriekš ievietotu) monētu, tad būšot bagāts.

Ksilokastro, Kiato un Vasiliko

Sākotnēji bija plāns no pilsētas Serres (Σέρρες) doties uz Peloponēsas pilsētu/ciemu Ksilokastro (Xylokastro, Ξυλόκαστρο) un vēlāk uz Vasiloko ciemu (Βασιλικό,  en.wikipedia.org/wiki/Vasiliko ) un Jauno 2006. gadu sagaidītu Atēnās. Tā kā Grieķijā biju jau nodzīvojis četrus mēnešus un iepazinies arī ar citiem Eiropas brīvprātīgā darba (EVS) veicējiem, tad bija lieliska iespēja pavadīt Ziemassvētku brīvdienas plašā (starptautiskā) sabiedrībā: latvieši, vācieši, grieķi, ēģiptieši, poļi, franči, spāņi, igauņi un daudzu citu valstu jaunieši, kas piedalās EVS. Un pēc Ziemassvētkiem palikām arī Jauno gadu sagaidīt Vasiloko.

Tas arī bija laiks, kad dzīvojot Vasiliko, mazliet vairāk uzzināju par korānu, islāmu un musulmaņiem. Tā kā mūsu ēģiptieši bija islāma ticīgie, tad arī alkohols tika lietots ļoti maz, jo paši ēģiptieši to nelietoja. Līdz ar to bija dažādas variācijas dzērieniem. Mēs pārējie varējām lietot arī ko stiprāku. Ja nemaldos, iztikām arī bez cūkgaļas un ēģiptieši gatavoja garšīgus ēdienus. Meitenes varēja iemācīties arī ēģiptiešu dejas, ko Gunita, Inga un Taņa (Igaunija) izmantoja un laikam arī poliete Anna.

Vasiliko ir salīdzinoši mazs ciems, netālu no Kiato pilsētas (Σικυών). Tādēļ diezgan bieži ar stopiem braucām uz Kiato pilsētu iepirkties, izklaidēties vai lai dotos kādā mini ceļojumā pa Peloponēsas pussalu vai uz Atēnām. Tā kā Atēnās es biju jau vairākas reizes, tad es braucu uz Patras pilsētu (Patras, Πάτρα) kopā ar čehu meiteni.

Patra, Peloponēsas pussala (Grieķija)

Patrā pavadījām vienu nepilnu dienu, jo brīvprātīgajiem, negribējās maksāt par naktsmītni.Izbraucām agri no rīta, pat nedaudz aizguļoties, tomēr zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka vilciens kavēs, devāmies uz staciju. Tā arī bija. Pat nācās vēl gaidīt stacijā. Pats brauciens nelikās īpaši tāls, jo tā kā braucu tālāk par Ksilokastro pirmo reizi, tad bija interesanti vēlot ainavu pa logu. Gandrīz visu laiku bija redzama jūra, jo paši braucām pa kalniem cauri tuneļiem. dažreiz likās, ka vilciens tulīt noies no sliedēm, jo bija neierasti šaurs ceļš. Pašā Patras pilsētā ieradāmies laikā, kad jau bija uzlekusi saule un sāka kļūt karsts. Kamēr bijām vilciena stacijā, tikmēr to nevarēja tik ļoti just, jo blakus bija osta un no jūras nāca atspirdzinošs vējš.

No sākuma devāmies pa taisno kalnā augšā uz tur esošo Patras pili (Patras castle, Κάστρο Πατρών), kas ir uzbūvēta virs seno laiku akropoles, ap 6.g.s vidu.Uz pašu pili gan neaizgājām. Tālāk devāmies pa dažādām mazām ieliņām lejup uz ostas izbraukšanas galu. Pa vidu vēl cenšoties aprēķināt laiku, vai paspēsim uz Peloponēsas pašu tālāko galu un seno Olimpisko stadionu. Tomēr laiks bija nepielūdzams, tādēļ apskatījām pilsētu.

Varēja redzēt, ka pilsēta tiek gatavot 2006. gada svētkiem, kad Patra bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Par to vēstīja daudz un dažādi plakāti, uzraksti grieķu, vācu, itāļu, angļu un pat krievu valodās. Tā kā Patra ir trešā lielākā Grieķijas pilsēta. Tad apskatītes objektu bija pietiekami. Diemžēl lielāko daļu neredzējām, jo mums bija tikai dažas stundas laika. Pakavējušies pie ostas izejas, vērojot kuģus, devāmies uz kādu no mazajām kafejnīcām, lai apēstu kādu giros un iedzeru frappé. Es apņēmos atbraukt vēl kādu reizi, lai apmeklētu arī Kalambaku (Meteoras kalni).

Vēl atpakaļceļā pa vilciena logu apskatījām Rio-Antirrio tiltu (kas ir kā vairāki Rīgas Vanšu tilti) un uz mājām Ksilokastro, lai gatavotos Jaunā gada svinībām.

Jaunais gads tika sagaidīts jautrā gaisotnē, neizpaliekot bez šampanieša (hm? vai bija?), kopīgās sabučošanās un laba novēlējumiem jaunajā 2006. gadā.

Jaunā gada sagaidīšana arī bija viens no pēdējiem lielajiem EVS brīvprātīgo pasākumiem, jo drīz pēc tam daļa jau devās prom uz savām valstīm, bet es sāku taupīt naudu, lai atgriežoties Latvijā, pirms darba atrašanas būtu par ko padzīvot.

Saites uz rakstā pieminētajām Grieķijas vietām

• www.patras.gr
• Blogā: tag:Serres, www.serres.gr
• Vasiloko/Sicyon senais teātris

PS. Raksts laika gaitā tiks papildināts ;)

Knitted veggies by WordRidden (Flickr)

Pirms publicēšanas jau sazinājos ar Daugavas sporta namu, lai pārliecinātos, ka tāds tirdziņš patiešam notiek.

Tekstā izlabotas tikai dažas gramatikas kļūdas:

Arī šogad Daugavas sporta namā invalīdiem ir dota iespēja Ziemassvētku tirdziņā pārdot savus rokdarbus, darinājumus, meistarojumus.

Tirdziņš ir katru dienu no 10:00-18:00/19.00 (atkarībā no tā vai ir kāds atnācis un viņus atradis) un tā līdz 23.decembrim. Izrādās, nabaga cilvēciņiem reklāma ir aizliegta!!!! Ja tāda būs- 400Ls sods piedraudēts. It kā ir dota iespēja – tirgojiet!

Taču reti kurš zina, ka Daugavas sporta nama 2.stāvā ir tirdziņš!

FANTASTISKI TAMBORĒJUMI, ADĪJUMI, PINUMI, ĀDAS SIKSNAS, ZEĶES, APBRĪNOJAMI SKAISTAS ŠALLES, filigrāni uztamborētas JACIŅAS, TOPIŅI, adītas BĒRNU (pa 1,50) UN PIEAUGUŠO ZEĶĪTES (ap 4 Ls), TAMBORĒTAS EGLĪŠU MANTIŅAS, KARTIŅAS (20 Santīmi), SEDZIŅAS, CIMDIŅI, KOKA GREBUMI u.c. ar rokām darināti brīnumi – un tas viss par ārkārtīgi draudzīgām un zemām cenām!

Tirgo paši vecie tantuki, pusaklie onkulīši…viss ir skaists..līdz aizkustinājumam!!! Es teikšu atklāti, ja salīdzina tās nenormālās cenas, kas ir Berga bazāra tirdziņā, Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā… tad liekas, ka tā ir vecu cilvēku labdarība!

Pastāstiet draugiem ,radiem… par šo lielisko iespēju iegādāties brīnumjaukas un lētas dāvaniņas un vienlaikus palīdzēt invalīdiem! Savādāk, bez mūsu atbalsta, tur bez reklāmas iemaldīsies retais. Kā bābulīši stāstīja…citreiz…pat vairākas stundas neviens neienāk! ..un viņi sēž un gaida… Bet kā lai ienāk, ja neviens nezin!

Paldies Ramonai par informāciju!

Īstenībā sākotnējā doma, piedaloties seminārā, bija “pasēdēt maliņā un paklausīties” ko labu dara citas vecās organizācijas. Tomēr pasākuma laikā sanāca iesaistīties diskusijās un padalīties ar pieredzi no jauniešu NVO laikiem. Katrā ziņā, to vai mani ieteikumi būs uzklausīti vismaz www jautājumos, vajadzētu tuvā nākotnē jau redzēt. Lielākais pārsteigums bija tas, ka neskatoties uz to vai organizāciju vada jaunieši vai jau pieauguši cilvēki, jautājumi un problēmas ir līdzīgas, vismaz saistībā ar kultūru.

Programmā webinārs “Organizētie tīkli”

Par “Organizētie tīkli” programmu un darba grupām varu teikt, ka informācija bija pietiekama uz izglītojoša. Pats gan nebiju uz vakara prezentācijām, jo dzīvoju ārpus Rīgas un nokļūšana mājās pēc pasākuma varētu būt apgrūtinoša. Tomēr no tā, ko redzēju un piedalījos varu teikt, ka tika apspriestas ne tikai teorijas, bet arī praktiski problēmu risinājumi. Bija arī divas tiešsaistes lekcijas ar Ned Rossiter, grāmatas “Organizētie tīkli” (Organized Networks) autors, un Armin Medosch (the next layer). Teorija man visā pasākumā bija visnoderīgākā, jo šobrīd konkrētu piedāvājumu un projektu nav un visticamāk tuvākajā nākotnē nebūs, tomēr dalībnieki jau paspēja izveidot nelielu kopējo 2010. gada mākslas pasākumu kalendāru.

Seminārs notika no 3.-5. decembrim RIXC mediju telpā un Spīkeros esošajā “kim?” / “Meta Kafe” ēkā. Ja RIXC mediju telpā jau esmu pabijis Baltās nakts laikā, tad šī bija pirmā reize, kad apmeklēju kim? un META KAFE.

Vairāk par semināru var lasīt RIXC interneta mājas lapā – orgnet.rixc.lv – Organized Networks: Training Programme in Cultural Network Management.

PS. ja arī ir vēlme doties uz līdzīgiem pasākumiem un vēlāk par tiem uzrakstīt, aicinu pievienoties e-art.lv komandai, jo e-art.lv tiks reorganizēts ;)

Mana pirmā interneta satura vadības sistēma un darbs Grieķijā

Ik nedēļu brīvprātīgajiem bija kopīga sanākšana vietējā radiostacijā (Rodon FM, tulkojumā ~ Roze FM), kurā darbojās arī mūsu organizācijas vadītāja un EVS koordinatore. Sākotnēji man tur īpaši nebija ko darīt, jo mani pienākumi bija tikai visu nolemto ievietot internetā. Tā kā darbs bija piņķerīgs un bija ļoti daudz jātaisa copy-paste, tad jau pašā sākumā izveidoju mini CMS (interneta satura vadības sistēma), lai atvieglotu sev darbu un padarītu to automātisku, līdz ar to man atlika tikai moderēšana un redakcijas darbs – teksta noformēšana, bildīšu pareiza salikšana, ja tas nebija izdarīts, un vēlāk to visu publicēt. Ja kas, tad mans CMS darbojās līdz pat šī gada vasaras sākumam (kopā mazliet vairāk par četriem gadiem), kad organizācija iegādājās jaunu domeinu un pilnībā pārgāja uz to. Tātad jau sākumā sev nodrošināju daudz brīvā laika, jo tie darbi, ko bija paredzēts izdarīt nedēļas laikā, es veicu dažās stundās.

Grieķu, angļu valoda un greeklish

Pamazām sāku runāties (angliski vēl) ar vietējiem DJ un līdz ar to ieguvu ielūgumus arī uz izklaides vietām, kurās DJ spēlēja. Kā jau tādos pasākumos, iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Un tā sākās mana atpūta Grieķijā. Vispār man bija ļoti ātri jāapgūst valodas pamati, jo ne vienmēr vietējie jaunieši zināja angļu valodu tik labi, lai brīvi sazinātos. Katrā ziņā dažu nedēļu intensīva grieķu valodas mācību stundu apmeklējums vietējos klubos, bāros un kafejnīcās deva vairāk nekā tajā pašā laikā apguvu pie mums iedalīta skolotāja vietējā pieaugušo apmācību centrā. Diemžēl vēlāk apmācību centru jau pēc pirmā mēneša vairs neapmeklēju, jo mainījās stundu laiki un piektdienas vakariem, kas es jau 20:10 sēdēju vilcienā uz Salonikiem (Thessaloniki, Θεσσαλονίκη), Katerini vai Atēnām. To es ļoti nožēloju, jo piemēram latviete Inga no Salonikiem, kas ieradās ar mani gandrīz vienā laikā, bija iemācījusies labāk runāt. Toties ļoti ātri apguvu arī rakstīt greeklish (vai Latinoellinika / Λατινοελληνικά), jo bieži apmainījos ar SMS ziņojumiem. Ja kas, tad aizbraucot uz Grieķiju man nebija mobilais telefons līdzi, to man līdz mana brīvprātīgā darba beigām iedeva kāds vietējais grieķis ar ko biju sapazinies.

Grieķi: draudzīgi un lepni

To, ka grieķi ir draudzīgi, pamanīju uzreiz. Tas bija mans kultūras šoks pēc Latvijas, kur smaidošus cilvēkus uz ielām varēja redzēt daudz, daudz retāk. Un fakts, ka pēc dažu dienu pazīšanās cilvēks ir gatavs man iedot savu mobilo telefonu ar visu SIM (priekšapmaksas) jau bija patīkami. Kā arī sava brīvprātīgā darba otrajā pusē, kad vairs tik bieži nebraukāju uz Atēnām izklaidēties, mēs sākām braukāt arī pa vietējo reģionu izklaidēties. Kā jau daudzās valstīs, arī Grieķijā pēc kāda laika atdzina, ka latviešu meitenes ir skaistākas. Tomēr, lai šo faktu atspēkotu, tēmas bieži pārslēdzās uz Senās Grieķijas vēsturi un ka demokrātija ir dzimusi tieši Grieķijā.

Man diezgan bieži nācās klausīties par Grieķijas vēsturi un sengrieķu varoņdarbiem (Senās Grieķijas sasniegumiem): demokrātiju Senajā Grieķijā, Grieķijas mitoloģiju, Senās Grieķijas teātri, Grieķijas politiku un plašām izklaidēm ar vīnu Senajā Grieķijā. Tai pat laikā, arī paši grieķi apstiprina, ka no senās Grieķijas labumiem ir palikušas tikai izklaides un vīns, kas tautai nākot tikai par sliktu. Tā kā es Grieķijas vēsturi nepārzināju tik labi, tad es izvēlējos klausīties un mācīties. Es varēju stundām ilgi klausīties par Grieķijas vēstures salīdzinājumu ar mūsdienu moderno Grieķiju, sēžot kādā no kafejnīcām…

Ir gan viena īpašība, kas man ne visai patika dažās vecās grieķietēs – viedokļu uzbāzība. Bet par to uzrakstīšu, kad taps šīgada vasaras atvaļinājuma Grieķijā apraksts.

Kafejnīcas, kafija un cigaretes kā ikdiena

Pirmais ko ieraudzīju ierodoties Grieķijā bija daudzās kafejnīcas un ēstuves. Atrodoties Grieķijā radās iespaids, ka katram otrajam grieķim ir sava kafejnīca vai ēstuve – citam lielāka, citam mazāka, bet bija. Un tajos brīžos, kad neatrados pie kāda no grieķu paziņas, atrados lielākoties kādā no kafejnīcām dzerot auksto grieķu kafija frappé (vai Greek frappé, Café frappé, φραπές) pa dienu vai aukstu alu (Serres pilsētā bija tikai 3 nosaukumu izvēlē) un/vai kādu kokteili vakarā pēc “darba”, jo lai arī man bija brīvs režīms, tomēr dzert darba laikā būtu nepiedienīgi.

Pirms došanās uz Grieķiju ikdienā lietoju pārsvarā melno tēju, bet kopš Grieķijas apmeklējuma 2005./2006. gadā tēju ir nomainījusi kafija (stipra!). Ilgie kafejnīcu apmeklējumi, rīta pārrunu sesijas radio darīja savu. Ja no sākuma man likās grieķu kafija / turku kafija ļoti stipra, tad beigās jau to pats sāku vārīt ikdienā, un nevis mazās tasītēs, bet lielajās krūzēs.

Kas man Grieķijas kafejnīcās nepatika bija tas, ka tās visu laiku bija piesmēķētas un pievilkušies visi dīvāni bija ar cigarešu dūmu smaku, tomēr nodzīvojot pusgadu Grieķijā, pie tā pieradu. No mana grieķu paziņu loka bija ļoti maz grieķu, kuri nesmēķētu.

Par grieķiem noteikti uzrakstīšu sava brīvprātīgā darba Grieķijā apraksta turinājumos, gan 2009. gada Grieķijas atvaļinājuma ceļojuma aprakstā.

Foto no Grieķijas 2009 flickr.com/photos/rolandinsh/tags/greece2009/

Jau uzreiz pēc pirmā raksta, kad aprakstīju Eiropas brīvprātīgo darbu, sāku saņemt jautājumus par dzīvošanu un piešķirtajiem naudas līdzekļiem, Latvijas organizācijām un citus.

Dzīvošana kopā ar citiem brīvprātīgajiem… vai citur?!

Sākšu ar to, ka Serres pilsētā, brīvprātīgajiem ir savs četristabu dzīvoklis, kurā parasti dzīvojot 3-5 brīvprātīgie. Laika periodā, kad es biju ieradies, mēs bijā tikai trīs, attiecīgi katram bija sava guļamistaba un kopējā viesistaba. Līdz ar to strīdu par telpas dalīšanu izpalika, izņemot vannasistabu un virtuvi. Kā zināms ir cilvēki kam nepieciešama visa virtuve un tādi kam pietiek ar savu stūrīti.

Viesistaba

Tā kā es biju ieradies pirmais, tad varēju izvēlēties sev istabu, ko arī izdarīju, apspriežoties ar vēl palikušo brīvprātīgo. Es izvēlējos istabu ar skatu uz iekšpagalmu un kopīgo balkonu ar virtuvi. Tādējādi man spīdētu mazāk karstā Grieķijas saule istabā un vienlaicīgi varētu iet uz virtuvi vēlās vakara stundās, netraucējot savus kaimiņus. Tajā laikā vakariņas ēdu ap 2:00 naktī. Un domājot par iespējamām ballītēm, lai viegli varētu nozust istabiņā, nepieciešamības vai izdevības (!!!) gadījumā. Un vēl viens pluss istabiņai bija, ka tā bija vistuvāk vannasistabai.

Dzīvokļa biedri: Deivids (Vācija) un Mirja (Zviedrija)

Līdz brīdim, kad atbrauca un iekārtojās mani dzīvokļa biedri, man vienmēr bija izdevies ar cilvēkiem sadraudzēties. Taču šoreiz tas līdz pat pēdējām dienām neizdevās. Es neuzskatu sevi par aizspriedumainu, bet šis pusgads lika paskatīties uz dažām lietām citādāk.

Mans Vācijas dzīvokļa biedru Deividu varētu raksturot ar vienu frāzi: “Deutschland über alles un viss pārējais ir mēsls“. Visu laiku lepojās ar to ka ir vācietis un ka bez Vācijas precēm Grieķijā būtu garlaicīgi. Sajūsminājās par katru Vācijas ražotu preci, sākot no mašīnām un beidzot ar virtuves piederumiem. Veģetārietis. Bija liels motorolleru fans.

Otra bija meitene no Zviedrijas – Mirja. Vegāne. Nezinu kādēļ, bet es viņai neiepatikos jau no pirmās dienas. Centās dažādi provocēt ar savu biseksuālo orientāciju (jautājot arī par homoseksuālām attiecībās, utt.), bet tā kā man jebkura cilvēka seksuālā orientācija bija un ir pilnīgi vienaldzīga, tad laikam iekļuvu vēl kādā Mirjas melnajā sarakstā.

Kā redzams, tad mana kopīgā ēst-gatavošana atkrita jau no paša sākuma, jo abiem bija nepatīkami, kad vēlējos gatavot kādu gaļas ēdienu. Parasti pēc šo ēdienreižu gatavošanas, man vajadzēja izberzt traukus, lai “nejustu neko dzīvu”. Līdz ar to socializēšanās virtuvē bija ierobežota, izņemot tās retās reizes, kad kaut ko svinējām. Lielāko daļu laiku bija tāds netiešs sadalījums: viņi un es. Un uzņēmējorganizācija to tikai šo plaisu palielināja ar dažiem notikumiem, ko kādā citā reizē aprakstīšu.

Pēc kāda laika mums bija vēl viena meitene no Zviedrijas un puisis no Vācijas (vai Francijas), kurš bija dzimis Āfrikā (laikam Marokā). Bet abi dažu dienu laikā tika aizsūtīti mājās rasu naida un agresīvas uzvedības dēļ abu starpā.

Savukārt manu dzīvokļu biedru mobings pavēra plašākas iespējas sadraudzēties ar vietējiem Grieķijas un Serres jauniešiem, ātrāk un labāk iemācīties grieķu valodas pamatus. Par grieķu draugiem kādā no nākamajiem rakstiem par manu EVS pieredzi Grieķijā.

EVS Brīvprātīgā kabatas un ēšanas naudas

Precīzu summu neatceros, bet bija pietiekami, lai pēdējos divus mēnešu varētu atļauties iekrāt un Latvijā pirmo mēnesi būtu par ko dzīvot.

Mums kabatas naudu izmaksāja reizi divās nedēļās vai reizi mēnesī, kā kurš vēlējās. Tā kā par mūsu dzīvokli maksāja organizācija, tad no kopējās summas jau bija atvilkti komunālie maksājumi un dzīvokļa īre. Mēs saņēmās atlikumu no šīs summas. Kā jau rakstīju, tad tā bija pietiekama neizlutinātajiem.

Lai gan Deividam katru mēnesi mamma vēl sūtīja papildus naudu. Bet tas bija tādēļ, ka Deivids izrādās bija mammas izlutināts, kurš nekad nebija pirms šī EVS pats gatavojis sev ēst (18 /19 gados!!!), līdz ar to lielākoties visa kabatas nauda aizgāja kolās un picās. Vēlāk gan Mirja viņam gatavoja un mācīja gatavot ēst. To es uzzināju tikai vēlāk, kad vienreiz, ienākot virtuvē, Deivids jautāja ko es darot?

- (??? pārsteigums) mizoju kartupeļus un burkānus…
D.: kāpēc?
- Lai pagatavotu sev ēst.
D.: ????? Ko???  Un Tu to ēdīsi? (norādot uz tikko nomizotajiem dārzeņiem)
- Jā!

Pēc kā sekoja smieklu vētra no viņa puses un tekstu ka viņš jau nu neko TĀDU neēdīs… Nu pirmo mēnesi tā arī bija, tad sāka aptrūkties nauda, pērkot našķus un picas. Katrā ziņā uzzināju, ka var arī būt tik ļoti izlutināti. Lai vai kā, bet lutināšanas vai komforta pieradumu Deivida turpmākajās darbībās varēja just līdz pat viņa aizbraukšanai.

Atgriežoties pie naudas. Kabatas nauda tika dota kopā ar ēšanas naudu. Par ēšanu mums vajadzēja katru mēnesi nodot pirkuma čekus. Atšķirībā no Latvijas, zīmogi uz čekiem nebija vajadzīgi, kas ļāva arī pagrābt saujiņu no veikalā esošajiem čekiem, ja visa ēšanas nauda nebija iztērēta. Tā kā ar laiku es sāku ciemoties pie vietējiem jauniešiem un viņu ģimenēs arī ēdu, tad man šādus čekus vajadzēja katru nākamo mēnesi par gandrīz pilnu pārtikas naudas summu. Līdz ar to mana kabatas nauda tikai palielinājās uz pārtikas rēķina.

Ar kabatas naudas izmaksu man problēmu nebija. Lai gan bija dzirdēti gadījumi no citiem brīvprātīgajiem, ka organizācijas pamatīgi un nepamatoti apgriež līdzekļus. Un sūdzēties arī bija grūti, jo tas nozīmētu, ka aizsūtīs mājās. Tomēr dažus šādos gadījumos pārceļ uz citu organizāciju. Katrā ziņā, pirms došanās uz kādu no valstīm, jānoskaidro kabatas naudas lielums un arī citu maksājumu lielums un kas par to maksā – pats brīvprātīgais, saņemot papildus summu, vai organizācija. Vairāk informācijas  Jaunatnes mājas lapā sadaļā EVS.

Ko es darīju ar savu kabatas naudu? :) Rīkoju ballītes vai tajās piedalījos. Daudz ceļoju. Gandrīz katru nedēļas nogali devos uz Salonikiem (Thessaloniki) ~80km no Serres, Katerini pludmali (~100km; atrodas netāli no Olimpa kalna), Atēnām (~850km) vai Peloponēzes pussalu (~1000km) … Bet par to visu nākamajā reizē… Ballītēm devām pat atsevišķu nosaukumu, kuru atšifrēt var tikai Jaunatnes programmās darbojušies jaunieši (līdz jaunās ieviešanai) – [EU] Action 6;

PS. Nepatiku pret mani atradu arī kādā Zviedrijas mājaslapā, ko rakstīja Mirja.

(…), gatis, ŽaNnIņA, Anete, *Dace, …Pūcīte…, Titus, (…)

Šādi vārdi neko neizskata, tā vietā, esot pie Interneta, nerakstīt bezjēdzīgas vēstules, bet ziedot vai palīdzēt citādāk.

Ziedo dzīvnieku patversmei

Vēstuļu rakstīšanas vietā var ieiet interneta bankā, piezvanīt uz ziedojumu tālruni: 90006687 vai arī ziedot

LKF Dzīvnieku aizsardzības grupa
PVN reģ.Nr. 40008048503
Jur.adr.: Rīgā, Juglas iela 18, LV-1064

Parekss bankas Citadeles nodaļa
SWIFT kods: PARXLV22
LV66PARX 0000575561012

Swedbanka
A/S “Swedbanka”,
Kods: HABALV22
LV95HABA0551003865018

Info: www.patversme.lv/?helpus.html

Kā lasīju kāda lietotāja dienasgrāmatā, cik sapratu, tad arī 10 un 50 sant. no katra jau būtu ieguldījums.

Labākajā gadījumā, ja ir iespējas, varēšana uzturēt un nepieciešamā platība, var izvēlēties kādu no dzīvniekiem turēt mājās. Vairāk informācijas www.patversme.lv.

Šis jau nav aicinājums boikotēt draugiem.lv servisus. Šis ir aicinājums drīzāk padomāt par kādām vērtībām dažreiz tiek tērēta nauda. Ļoti iespējams kādam tās dāvanas vai citi pakalpojumi ir svarīgi un nepieciešami kā apliecinājums vai uzmundrinājums.

Katram ir nepieciešamas mājas

Patversme.lv: Ikviens mēs zinām, ko nozīmē mājas. Mums katram ir mājas, kuras mums ir mīļas un mēs tajās jūtamies droši un mīlēti… bet ir mūsu mazākie brāļi, kuriem šādu māju nav, tāpēc radās ideja palīdzēt rast mājas mūsu mazākajiem brāļiem, kas šajā gadījumā ir dzīvnieki. Nekad nav par vēlu sniegt savas rūpes kādam, kam tas ir nepieciešams, sevišķi, ja tā ir radība, kurai nav tik augstas pielāgošanās spējas sociālajā sistēmā, kuru radījis cilvēks.

Eiropas brīvprātīgais darbs Grieķijā

Laikā, kad bija pabeigta skola un pārtrauktas divu gadu studijas Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, radās laiks, lai pārdomātu, ko darīt tālāk. Laikā no 2000-2007. gada aktīvi darbojos bezpeļņas projektos un nevalstiskajās organizācijās (NVO). Sanāca tā, ka pirmā NVO, kurā sāku darboties bija AEGEE-Rīga. Un pēc laika jau izveidoju savu organizāciju biedrību “radošā apvienība MYSTYLe art“, kuras sākotnējais mērķis bija māksla un žurnālistika. Darbojoties NVO ļoti bieži braukāju uz dažādiem semināriem, konferencēm un sapazinos ar pietiekami daudz jauniem cilvēkiem, lai vēlāk arī ceļojot ar stopiem pa Eiropu nebūtu jāraizējas par palikšanu bez pajumtes, jo gandrīz visās lielākajās pilsētās No Rīgas līdz Porto, Atēnām un Kopenhāgenai bija kāds paziņa.Ceļot man patīk joprojām, bet sen jau tas laiks ir pagājis, kad pēdējo reizi stopēju, laikam projekta Eurizons ietvaros 2006. gadā.

Un tomēr iestājās mirklis, kad vēlējos no visa atpūsties, bet tajā pašā laikā darīt ko lietderīgu. Šajā ziņā ļoti piemērots likās EU programma “Jaunatne“, kur viens no apakšpunktiem tieši bija brīvprātīgais darbs. Par izvēli jau zināju no sākuma, par to ka darbošos kādā kultūras/mākslas organizācijā un to ka būtu jauki kādā no siltajām zemēm. Domāt laika nebija daudz, jo līdz dokumentu iesniegšanai bija palikusi mazāk kā nedēļa. Un tad atcerējos par paziņu no Grieķija, kura tieši bija kultūras organizācija. Daudz nedomādams aizrakstīju, izklāstot savu vēlmi. Jau nākamajā dienā meklēju piemērotu nosūtītāj organizēju, jo MYSTYLe art vēl nebija ieguvusi juridisko statusu. Tā nu griezos pie savas u jau bijušās organizācijas AEGEE-Rīga, kura arī piekrita. atlika tikai nokārtot formalitātes un es varēju doties. Starp citu man paveicās, jo visas “papīru lietas” tika apstiprināja jau pirmajā reizē. Biju dzirdējis, ka ir kas ir iesnieguši pat 3 un 4 reizes.Lai vai kā, bet …

… es devos uz Grieķiju, Serres pilsētu.

Jau esot Latvijā biju izprintējis visas norādes, kā no Salonikiem (Thessaloniki) nokļūt uz Serres pilsētu. Visus izdevumus biju izrēķinājis “līdz ar“. Tomēr ierodoties Serrē, mani autoostā neviens nesagaidīja, kā bija minēts e-pastā. Tā nu iesākums Serres pilsētā nebija veiksmīgs. Laikam kaut kur kominikācijas procesā bija sagadījies tā, ka mani Grieķijā gaidīja tikai nedēļu vēlāk un līdz ar to paša spēkiem nācās nokļūt no autoostas līdz brīvprātīgo dzīvoklim. Tā kā biju ieradies no rīta 9:00 nebija nekāds brīnums, ka durvis neviens nevēra vaļā kādas desmit minūtes. Izrādās, ka pēdējais palikušais brīvprātīgais vēl gulēja vai bija duša (vairs neatceros). Katrā ziņā, sakot ka esmu ieradies bija manāmi pārsteigts. Tāpat pārsteigta bija uzņēmējorganizācija. Otrs pārsteigums priekš manis bija, ka priekš manis vēl nav pārskaitīta nauda, tādēļ man dažās dienas būs jāiztiek pašam. Man bija palikuši 10 EUR uz 6dienām. Par laimi puisis, kas bija palicis vēl nebija visu naudu iztērējis un pārtiku bija sapircies vairāk kā varēja apēst.

Tā kā mani neviens nebija gaidījis, tad pirmās divas dienas man bija brīvs laiks un varēju darīt ko vien vēlos, jo nevienam vēl nebija nekādas nojausmas, ko ar mani darīt. Trešās dienas vakarā gan puisis bija devies uz kādu privātu atvadīšanos, bet pēc dažam dienām iepriekšējais brīvprātīgais devās prom, kam par godu tika rīkota atvadu ballīte. Man tā bija iespēja iepazīties ar vietējo publiku un kultūru. Tā bija arī tāda kā mana neīstā (jo mani tašu gaidīja vēlāk) sagaidīšanas ballīte.

Tomēr pēc nedēļas, jau mēs bijām trīz Eiropas brīvprātīgie no Latvijas, Vācijas un Zviedrijas. Un arī mums tika rīkota Welcome party.

BNS: 43.-48.vietā ir valstis un teritorijas, kuru preses brīvības reitings ir 23. Bez Latvijas tās ir arī Slovākija, Surinama, Taivāna, Trinidada un Tobago un Vanuatu.
Visās valstīs, kuru reitinga skaitlis nav lielāks par 30, prese tiek uzskatīta par brīvu.
Ja reitings ir 31-60, šajās valstīs prese tiek uzskatīta par daļēji brīvu. Šo valstu sarakstā ir arī Izraēla (31), Itālija (32), Bulgārija (36), Rumānija (44), Turcija (50), Ukraina (55) un Gruzija (60).

Pasaules preses brīvības balva 2009

Runājot par UNESCO  mediju aicinājumu iesniegt pieteikumus Pasaules preses brīvības balvai 2009, tad no Latvijas tika  nominēts  žurnālists Sandijs Semjonovs. Balvas mērķis ir godināt tās personas, organizācijas vai institūcijas, kuras ir devušas vērā ņemamu ieguldījumu, aizstāvot vai veicinot preses brīvību jebkur pasaulē, īpaši, ja tā bijusi pakļauta riskam.

Šogad Pasaules preses brīvības balva tika oficiāli piešķirta Šrilankas žurnālistam un Sunday Leader redaktoram Lasantha Wickrematunge, kurš šogad, 8.janvāra agrā rītā tika nogalināts. Ne velti žurnālistu amats ir viens no vistīkamākajiem pasaulē.

Palīdzēsim žurnālistam Ivo Kiršblatam

Starp citu man ļoti iepatikās žurnālistu apvienošanās, lai palīdzētu kolēģim Ivo Kiršblatam. Par šo var lasīt un redzēt diezgan daudz vietās.

Nesen ar draudzeni nācām no veikala, tieši pēc kārtējā aicinājuma palīdzēt žurnālistam, domājām vai to latu, ko iztērējam par limonādi vai kādu saldumu, neziedot kādam. Tagad limonādes pērkam retāk :)

Ivo Kiršblats ir 35 gadus vecs žurnālists, kurš pirms vairāk kā  mēneša uzzināja, ka viņa turpmākā dzīve ir atkarīga no vairākām sarežģītām galvas operācijām, kuras var veikt Vācijā, kam ir nepieciešami 45 tūkstoši eiro.

Konta numurs, kurā vari ieskaitīt naudu, ziedojot Ivo Kiršblata operācijai: LV18HABA000130A110940 Ivo Kiršblats 081073-11367 vai zvanot pa ziedojumu tālruni 90 006 187, ar katru zvanu žurnālistam tiks ziedots viens lats. Arī Twitterī ir izskanējuši aicinājumi ziedot.

Par Eiropas Valodu dienu europa.eu var lasīt:

Noslēdzoties neparasti veiksmīgajam Eiropas Valodu gadam 2001, ko kopīgi rīkoja Eiropas Padome un Eiropas Komisija, tika nolemts, ka katra gada 26. septembrim jākļūst par Eiropas Valodu dienu, kurā atzīmēt bagātīgo kultūras un tradīciju mantojumu, ko glabā visas Eiropas valodas – un ne tikai 23 oficiālās ES valodas.

Eiropas Valodu dienu pasākumi šogad jau notiek visu nedēļu Latvijā. Šodien (2008.g. 26. septembrī) Rīgā vēl var paspēt uz Valodas kafejnīcu, grāmatnīcā “Globuss”, plkst. 16.00, bet plkst. 19.00 Vērmanes dārzā notiks Brīvdabas kino, kura laikā tiks rādītas filmas “Vienā valodā” un “Runā ar mani. Latviski”. Savukārt rītdien (27. septembrī) būs Eiropas Valodu dienu noslēgums plkst. 14.00 Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas zālē, kur tiks pasniegtas balvas aktīvākajiem un labākajiem konkursu, viktorīnas un valodu darbnīcu dalībniekiem.

Par to visu vairāk var izlasīt www.valoda.lv :)

Projektam šobrīd var pieteikties līdz 14. jūlijam, nosūtot radošā apvienība MYSTYLe art esošo pieteikuma anketu.

Projekta ietvaros Latvijā tiks popularizēta iespēja savas domas un uzskatus par apkārt notiekošo izteikt ar melnbaltu, LOESJE tehnikā veidotu, plakātu palīdzību.
No 19. līdz 20. jūlijam Rīgā notiks seminārs, kurā tiks apmācīti jaunieši tekstu rakstīšanā, plakātu veidošanā un fotografēšanā.

Tev ir iespēja būt vienam no viņiem un, pēc semināra, kopā ar mums, doties tūrē pa Latvijas pilsētām, daloties iegūtajās zināšanās ar citiem!

Aizpildītā anketa jāsūta uz info @ mystyleart.lv

Apmācībā un projektā ieteiktu pieteikties tiem, kuriem patīt ar īsu tekstu palīdzību izteikt savas domas. Iedvesmai var smelties Loesje International mājas lapā. Lai arī plakāti izskatās vienkārši tiem ir sava noteikta veidošanas tehnika, kas iekļauj fontu, pieturzīmju un teksta izkārtojuma zināšanu nepieciešamību.

Vairāk par Loesje Latvijā var lasīt te – lv.loesje.org vai Loesje International loesje.org. Via Eduards Gaušis

Zinot, ka manu blogu lasa arī daži organizāciju pārstāvji, tad neliels CALL tiek publicēts. Šoreiz gan pats nevaru līdzēt ar organizācijas atbalstu.

Labdien un Sveiki!

Tiek meklēta organizācija jau gatava projekta iesniegšanai JSPA uz 01.06.2008. termiņu.
Projekta apraksts un kontakti pielikumā zemāk (`r`).

Izlasi pats un pārsūti draugiem. Projekts ir labs – palīdzēsim tam ieraudzīt dienasgaismu! ;)

Projekta galvenais mērķis un ideja:

Līdztiesīgas un vienlīdzīgas vides veidošana starp dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem jauniešiem, izmantojot netradicionālu pieeju un sabiedriskās aktivitātes.

Projekta īss apraksts:

Tiekoties dzirdīgiem, vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem jauniešiem, un nedēļu kopā dzīvojot Valmierā parādīt, ka saskarsme ir iespējama arī bez runāšanas. Integrēt jauniešus un veicināt domu, ka daudz biežāk darbi ir svarīgāki par vārdiem. Balstoties uz nosaukumu, nedēļas laikā jaunieši darbosies tieši ar rokām : gleznos, veidos, mācīsies un piedalīsies melodeklamācijā ( “dziedāšana ar rokām”), filmēs filmu par rokam, fotogrāfēs, gatavos ēst, zīmēs graffiti, veidos uzlīmes ar sabiedrību uzrunājošiem saukļiem Loesje tekstu tehnikā, kā arī veidos savdabīgas diskusijas par integrēšanos sabiedrība. Pēdējā dienā jaunieši apciemos Valmieras jauniešus, prezentēs padarīto darbu, ar domu pamudināt arī pārējos jauniešus veidot līdztiesīgāku vidi un palīdzēt jauniešiem ar īpašām vajadzībām integrēties.

Pēc projekta nedēļas ir paredzēta safilmētās filmas montēšana un tās izrādīšana skolās, kā arī fotoizstādes un veidoto darbu izstādīšana publiskā vietā.

Ja redzi šo projektu atbilstošu savas organizācijas idejām un vari piedāvāt sadarbību projekta iesniegšanā JSPA uz 01.06.2008 termiņu, dod ziņu – planky @inbox.lv
(Sanita)

Kafijas vakars Pilskalnos 2007 jebšu KVP 3

Galvenā Skatuve: (dalību apstiprinājuši)

1. Lietotas Mēbeles no Holandes
2. Oranžās Brīvdienas
3. Trakmēness
4. Cacophonics
5. S.I.L.S.
6. Recycle Project
7. AK 69
8. All Day Long
9. Skābinieki (Elektronika)
10. …
    

Telšu pilsēta, Dj,Bārs-Cehs
Laba laika pavadīšana 3 dienu garumā ar rokenrola piegaršu jau pašā vasaras sākumā.

Kamēr festivālam vēl nav mājas lapas, organizatori nosūtīja man jau pirmo informāciju, ko varētu ielikt Internetā, ņemot vērā, ka aizvien biežāk cilvēki sāk meklēt informāciju par šo festivālu.

Esmu bijis pagājušajā gadā un man ir saglabājušās tikai tās labākās atmiņas.

… arī citi jaunumi no KVP 2008 būs te pieejami!

Zinātnes kafejnīcā:

• Skaidrīte Lasmane – Latvijas Universitātes profesore un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece ;
• Inga Šteimane – laikraksta „Kultūras Forums” galvenā redaktore
• Ilva Skulte – laikraksta „Kultūras Forums” žurnāliste ;
• Marta Krivade – interneta portāla TRIBINE.LV projekta vadītāja

Jau trešo gadu mūs atbalsta LMA Studentu klubs. Šīgada atbalstītāji: RD Kūltūras pārvalde, HC.LV, Tribine.lv un “artvlog” sadaļu arī nee.lv.

skatīties…

3. Maiju par Pasaules preses brīvības dienu 1993. gadā pasludināja ANO ar mērķi uzsvērt mediju brīvību kā demokrātijas un cilvēktiesību pamatvērtību. Jau trešo gadu starptautiskā organizācija “Loesje International” par godu šai dienai rīko akciju “Book in 1 day“, kuras laikā rosina savus atbalstītājus vairāk nekā 20 pasaules valstīs, aktualizēt mediju un izpausmes brīvību, 3. maijā organizējot dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas. Arī šogad iegūtie rezultāti tiek apkopoti grāmatā, kura tiek tālāk izplatīta visās projekta dalībvalstīs.Ieeja uz diskusijām un prezentācijām ir bezmaksas.
Norises vieta: LMA Studentu kluba akmens zāle, Raiņa blv. 23.
Laiks: 2008. gada 3. maijs 15:00 – 17:00

Info: mystyleart.lv, www.artvlog.lv;

Projekta “FREEDOM NEVER RESPECTS BORDERS?” notiks kultūras projekta “artvlog” atklāšana. “Artvlog” kā viesi piedalīsies Marta no Tribine.lv un Deniss no HC.LV ar prezentācijām un diskusijām.

Koncertā “Freedom” 3. maijā. Ieeja no 22:00;

3. maijā par godu Pasaules Preses brīvības dienai, sadarbībā ar radošo apvienību MYSTYLe art, LMA Studentu klubā koncertā FreeDom uzstāsies Austrijas apvienība LOXODROME, kā arī pašmāju grupas PORNSTONE un VERSUS.

LOXODROME jau kopš 2003. gada, kad kopā sanāca šī brīža sastāvs, ir spilgta un spēcīga metal/rock apvienība, kas ne vien ir atzīta dzimtajā Austrijā, bet arī ārpus tās robežām šo gadu laikā ieguvusi plašu zinātāju un fanu pulku. Pagājušā gada nogalē arī Latvijā vēlreiz pierādīja un apstiprināja par šiem pieciem puišiem klīstošās runas kā par lielisku koncertu grupu. Viņu priekšnesumi ir emocionāli piesātinātas un ārkārtīgi kvalitatīvas, jo tām pievērš lielu vērību, tieši koncerti nodrošina tiešu kontaktu ar grupas klausītāju, kas šiem puišiem ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī turpmāk sola turēties pie moto: koncerti, koncerti, koncerti!

Pašmāju PORNSTONE pavisam drīz šajā gadā sola klausītājiem nogādāt jaunu ierakstu, taču līdz tam vēl brīdis, tāpēc sola atnākušos viesmīlīgi uzņemt koncertā, kā arī ballītē pēc tā.

Apvienība VERSUS nupat, šī gada sākumā nosvinējuši piecu gadu jubileju, nu atvēzējušies citiem lieliem darbiem – šajā vasarā sola iepriecināt fanus, ierakstot EP, kā arī priecējot brīvdabas festivālos. Taču līdz tam vēl koncerts tepat Rīgā.

Par dejām atbildēs DJ ARJO no Veto magazine dj apvienības.
Ieeja klubā no plkst. 22:00
Ieejas maksas: studentiem 3,00 Ls; ne-studentiem 4,00 Ls
Vairāk info www.studentuklubs.lv un www.mystyleart.lv;

foto: loxodrome (no myspace.com)

Radošā apvienība MYSTYLe art aicina piedalīties vizuālo darbu konkursā.
Konkurss ir daļa no Pasaules Preses brīvības dienas aktivitātēm, kuras Rīgā organizē biedrība „Radošā apvienība MYSTYLe art” starptautiskās organizācijas „Loesje International” projekta „Book in 1 day” ietvaros.

Vizuālo darbu konkursa tēma „FREEDOM NEVER RESPECTS BORDERS?“. Fotogrāfijas iesūti uz e-pastu info @ mystyleart.lv. Kolāžas; zīmējumus; plakātus ienes personīgi LMA Studentu klubā (darba dienās no 11:00 līdz 16:00)
Konkursa gala termiņš – 2008. gada 1. maijs.

Darbi tiks izstādīti kultūras portālā HC.LV un LMA Studentu klubā, izstādes atklāšana 3. maijā, ikgadējā Pasaules preses brīvības dienas koncerta „FreeDom“ ietvaros.
Labākie darbi tiks publicēti projekta „Book in 1 day” grāmatā, kas tiks izplatīta vairāk kā 25 pasaules valstīs.

3. Maiju par Pasaules preses brīvības dienu 1993. gadā pasludināja ANO ar mērķi uzsvērt mediju brīvību kā demokrātijas un cilvēktiesību pamatvērtību. Jau trešo gadu starptautiskā organizācija „Loesje International” par godu šai dienai rīko akciju „Book in 1 day”, kuras laikā rosina savus atbalstītājus vairāk nekā 20 pasaules valstīs, aktualizēt mediju un izpausmes brīvību, 3. maijā organizējot dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas. Arī šogad iegūtie rezultāti tiek apkopoti grāmatā, kura tiek tālāk izplatīta visās projekta dalībvalstīs.

Pasaules Preses Brīvības dienas ietvaros biedrība „Radošā apvienība MYSTYLe art” organizē ne tikai vizuālo darbu konkursu, bet arī

1. mediju, kritiķu un sabiedrības diskusiju „Freedom Cafe“;
2. radošo darbnīcu par publicitāti internetā (artVlog. Sadarbībā ar tribine.lv un HC.lv);
3. ielu akcijas un koncertu Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubā.

• 15:00 – 17:00 LMA Studentu klubā, Raiņa bulv. 23 Kultūras projekta ARTVLOG atklāšana, piedalās ARTVLOG, kultūras portāla HC.LV pārstāvji, portāla TRIBINE.LV pārstāvji
• 17:00-19:00 LMA Studentu klubā, FREEDOM CAFE, diskusija par tēmu Mediju brīvība: iespējas un robežas
• no 22:00 līdz rītam LMA Studentu klubā Pasaules Preses brīvības dienas koncerts FreeDom, muzicē: Loxodrome (Austrija), Versus, Pornstone.

Plašāka informācija:
www.mystyleart.lv
info @ mystyleart.lv

Pasaules Preses Brīvības dienas ietvaros piedalās un atbalsta: HC.lv, Tribine.lv, e-art.lv (artVlog komanda), LMA Studentu klubs, Loesje International un radošā apvienība MYSTYLe art.

BrigdeCamp Rolands Umbrovskis by nuakim

Ņemot vērā, ka viena no izvēlētajām tēmām šajā bloga ir NVO. Ilgi domāju vai uzstāties ar prezentāciju vai nē… Šobrīd vairs aktīvi nevienā (reģistrētā) biedrībā nedarbojos.

Beigās tomēr pieteicos.

Esošo Interneta komunikāciju kanālu atdeve (balstīts uz praksi)

Par iegūto pieredzi NVO idejas izplatīšanā, izmantojot jau esošos Internetā pieejamos rīkus.
Prezentācija tiks balstīta uz biedrības “radošā apvienība MYSTYLe art” pieredzes.

Prezentācijā par:
- e-pastiem, jaunumu kopām (newsletter),
- interneta lapās un blogiem (tai skaitā personīgie),
- brīvprātīgo piesaistīšanu,
- un citiem
- +jautājumi un atbildes;

Pasākuma laikā, iespējams, intervēsim Latvijas IT un NVO pārstāvjus priekš kultūras projekta “artVlog”.

Kā redzams cilvēki joprojām maz zina par NVO, ko pierāda netikai pētījumi, bet apstiprina arī blogeri, šajā gadījumā krizdabz.
PS. Ja šo ziņu lasi sestdien no rīta, tad zini, ka BridgeCamp sākas jau 11:00 ar reģistrāciju un atklāšanu 12:00.

Vien no lietām, ko pēdējā laikā darīju MYSTYLe art, bija EVS koordinēšana. Precīzāk, skaitījos Pārslai koordinators.

Pārsla aizbrauca Eiropas brīvprātīgajā darbā Vācijā uz Loesje ofisu, kur laiku pa laikam notiek kādas radošas aktivitātes. Tad nu lūk, šobrīd Pārsla pārvalda šī festivāla norisi(cik sapratu, tad koordinē). Pats festivāls, pēc kārtas trešais, norisināsies 15. maijā, ko organizē “Loesje’s Imagination“. Jebkurā gadījumā jautājiet Pārslai sīkāk, ja interesē!

(via MYSTYLe art)Noteikumi ir pavisam vienkārši – filmas garumam jābūt līdz 20min un tai jābūt uzņemtai pēdējo 3 gadu laikā. Vēlams, lai filma ir angļu valodā vai ar titriem angļu/ vācu valodā. Ja vēlies piedalīties – raksti uz parsla.k@gmail.com un atsūti sīkāku informāciju par filmu (nosaukums, autors, žanrs, valoda, titri, garums), kā arī sūti DVD ar savu īsfilmu līdz 1.maijam uz:

Loesje co.
Pārsla Kārkliņa
Postfach 91013812413
Berlin, Germany

Domājams, ka šādi filmu vakari taču ir interesanti. Ja tā padomā sen man pašam nav sanācis uz tādu aiziet. Ja kāds notie, droši aiciniet.

Pieļauju, ka kaut kad vasarā vai tās beigās pašam, kopā ar “artvlog” komandu, vajadzētu sarīkot (īs)filmu skati.

PS skatos, ka Rūta (MYSTYLe art) jau uzrakstīja vakar.

Latvijas Sabiedrisko attiecību studentu asociācija (LaSASA) atsākusi savu darbību, spriežot pēc laikrakstā Dienas Bizness ievietotā raksta. Agrāk arī pats biju ieinteresēts darboties LaSASA kā jau jauns, no universitātes sola nācis students, kurš vēlas radīt apvērsumu. Naivi, ne? Toreiz asociācija darbojās (laikam) apmēram gadu. Bija jaunumu kopa, ka saņēma “biedri” un viss cits, kas jau tādās lietās piederas. Vienā brīdī e-pasti izsīka un uz tiem īsti neviens vairs neatbildēja. Toreiz kā vadītāja bija Vita Mickeviča, kuru nesen redzēju kā u/v “Galerija centrs” pārstāvi protesta akcijā par ielu, kas iet cauri veikalam. Redzēta arī citās PR firmās kā darbiniece. Ja godīgi, tad neesmu sekojis viņas gaitām tālāk. Nav (un nebija) arī īsti skaidrs asociācijas “izjukšanas” iemesls. Lai gan rakstā minētais iemesls par darbu ir ticams, izbrīna, ka netika domāts par asociācijas jaunās paaudzes izaudzināšanu. Sanāk, ka tas bija vairāk skaisto ierakstu CV vai pašmērķa dēļ. Skumji! Toreiz vēl veidojās mana organizācija un kopīgi veidojām nelielu prezentāciju par PR un tēlu.

Tagad, skatos (lasu), ka asociācija atsākusi darbību. Lai gan skatos, ka mērķos nekas būtisks nav mainījies, vismaz pēc izlasītā. Doma tā pati – samazināt plaisu starp iegūtajām zināšanām universitātēs un Latvijas realitāti PR jomā. C’mon!!! Tāpat jau skaidrs, ka tā stipri atšķiras un ka teorētiskās zināšanas stipri atšķiras no realitātes. Nenoliedzu teorētisko (akadēmisko) zināšanu nozīmi, bez tām jebkura nozare dabīgi nomirtu profesionālajā līmenī. Tomēr ja šāda asociācija palīdz iegūt jaunas darbavietas, kādēļ gan tādu neveidot.

Jaunās asociācijas vadībā ir Lolita Jēkabsone un Linda Kalniņa, kuras jau 7guru.lv ir centušās izskaidrot LaSASA jēgu (komentāri te). Pameklējot internetā bija interesanti palasīt Lolitas dienasgrāmatu klab.lv (tagad jau ieraksts dzēsts) par jaunās LaSASA atjaunošanu. Kas arī praksē parāda, kā lietas top, tb, reklāma-sarunāšana-rezultāts. Viela pārdomām par akadēmisko pusi un praksi.

Šajā sakarā gan jānovēl meitenēm ne tikai izveidot asociāciju, bet arī noturēt to līmenī un nepalaist. Kā zināms, tad kaut ko izveidot un izreklamēt (sauc kā vēlies) ir viegli, grūtāk ir noturēt uzmanību un piesaistīt ilglaicīgām aktivitātēm, kas arī būtu viens no PR mērķiem sadarbībā ar mārketingu.

Man jau liekas (un cerams), ka LaSASA spēs sašūpot arī PR vidi nedaudz, vismaz ar savām aktivitātēm.

Ja asociācijai būtu jau sava mājaslapa, tad noteikti ievietotu savā RSS lasītājā arī viņu barotni. Tikmēr (vēl pirms šī ieraksta publicēšanas) nosūtīju lūgumu saņemt asociācijas jaunumus savā e-pastā.

Lai arī izskatās, ka raksts sanācis tāds kritisks, ļoti ceru, ka domas manīšu, līdzīgi kā par ParBrendu.lv, kurš laiku pa laikam ir lasāms.

PS Nekad nekaunos par to, ko esmu izdarījis, ja biju netaisns, tad atvainojos. Tas par to, ka jebkura informācija ir atrodama arī pēc dzēšanas ;)

[papildināts]

1. Raksts publicēts ar divu dienu aizturi, jo skatījos, ka joprojām interese ir par citiem rakstiem. Un jā nu jau ir pagājušas 2 dienas, bet atbildi no LaSASA neesmu saņēmis. Žēl!
2. 2008-04-10; Saņēmu izsmeļošu atbildi no Lolitas par uzdoto jautājumu. Plusā vēl papildinformāciju, kuru, veicot ierakstu, jau zināju. Toties patīkami un priecē :) Turpināšu sekot asociācijas attīstībai un aktivitātēm.

Vairāk par to kā man gāja Grieķijā var lasīt “EVS Grieķijā” rakstos

Tā kā tuvojas 1. aprīlis, kas ir Eiropas programmas “Jaunatne darbībā” projektu iesniegšanas termiņš, tomēr vēlējos vēlreiz uzrakstīt tos dažus ieteikumus, kas palīdzēs kļūt par EVS brīvprātīgo. Daži paskaidrojumi par lietotajiem terminiem:

EVS - European Voluntary Service
EBD – Eiropas brīvprātīgais darbs

Pats es biju sešus mēnešu kā brīvprātīgais Grieķijā, Serres pilsētā (~800 km no Atēnām uz ziemeļiem, ~60km no Bulgārijas robežas). Pašās Atēnās biju vairāk par 30 reizēm četru mēnešu laikā. Par savu EVS Grieķijā sīkāk varbūt kādu citu reizi. Tajā laikā arī rakstīju nelielu dienasgrāmatu internetā.

Kas brīvprātīgais?

Latvijā Biedrību un nodibinājumu likums:

Brīvprātīgais darbs

sociālās līdzdalības forma, ko veic fiziskā persona no brīvas gribas, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās un nesaņemot par to atalgojumu. Brīvprātīgais darbs ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu.

Brīvprātīgais

ir cilvēks, kurš ziedo savu laiku un darbu sabiedriski lietderīgiem mērķiem, nesaņemot par to materiālu atalgojumu. Par brīvprātīgo var kļūt jebkurš cilvēks, kas vēlas attīstīt un izmantot savas spējas un prasmes, kā arī gūt jaunu pieredzi, iesaistoties un ietekmējot dažādus sabiedriskos procesus.
(Biedrību un nodibinājumu likums, 8.pants)

Tātad, lai uzsāktu Eiropas brīvprātīgo darbu, iesākumam ir nepieciešams:

1 no 3 variantiem:
• IETEICAMS! Izvēlēties jau gatavu projektu. Ja nu nesanāk, tad lasi tālāk. Projektus un organizācijas var apskatīt Eiropas SOS datubāzē;
• Izvēlēties jomu kurā vēlies darboties. Paseko, lai izvēlētais projekts un joma sakristu arī ar organizācijas mērķie, uzdevumiem un darbības jomu;
• Izvēlēties valsti, kurā vēlies darboties;

Kā brīvprātīgo koordinators saskāros protams arī ar vairākiem PRAKTISKIEM jautājumiem, kur lielākoties bija vienkārši atrisināmi.

Lai atvieglotu jebkura brīvprātīgo koordinatora darbu nepieciešams sagatavot savu CV angliski, latviski vai krieviski (atkarīgs no organizācijas pamatvalodas) un, ja iespējams, arī valsts valodā uz kuru plānots braukt. Šis CV nav gluži tāds kādu iesniedz darbā, bet vairāk būtu orientēts uz to, lai parādītu, ka ir interese par izvēlēto jomu. Tāpat ļoti liela nozīme ir motivācijas vēstulei, kura arī attiecīgi sagatavojama iepriekšminētajās valodās.

Patīkamāk ir tad, ja jau ir izvēlēts konkrēts projekts uz kuru ir vēlme doties un būtu ieteicams arī pašiem sazināties un aktīvi sazināties ar projekta koordinatoriem no otras organizācijas, protams par to informējot brīvprātīgo koordinatoru tepat Latvijā, lai izvairītos no dubult-ziņojumiem. Šāda aktīva pašiniciatīva ir papildus “+” brīvprātīgā nosūtīšanas/uzņemšanas procesā.

“JAUNATNE darbībā” termiņi.

Projektu iesniegšanas termiņi
Programmā Jaunatne darbībā projektus var iesniegt piecas reizes gadā:

1. 1.februāris – projekta pirmais maksājums laikā no 1.maija līdz 30.septembrim;
2. 1.aprīlis – projekta pirmais maksājums laikā no 1.jūlija līdz 30.novembrim;
3. 1.jūnijs – projekta pirmais maksājums laikā no 1.septembra līdz 31.janvārim;
4. 1.septembris – projekta pirmais maksājums laikā no 1.decembra līdz 30.aprīlim;
5. 1.novembris – projekta pirmais maksājums laikā no 1.februāra līdz 31.jūlijam.

Pirms tam gan ir vairāku (parasti ~2-4) mēnešu sagatavošanās. Tādēļ ir jāgatavojas laicīgi

EVS kabatas nauda

Nav noslēpums, ka kabatas nauda ir viena no motivācijām, lai darbotos kā EVS brīvprātīgais, tādēļ, braucot strādāt kā brīvprātīgais, programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros, Tev (brīvprātīgais) pienāksies arī kabatas nauda. Te gan jāpiebilst, ka konkrētu summu nosaukt nevaru, jo katrai valstij tā atšķiras.
Brīvprātīgais darbs nozīmē bezpeļņas darbu , taču jauniešiem 100% apmērā tiek apmaksāti ceļa izdevumi, uzturēšanās izdevumi, apdrošināšana un valodas kursi. Papildus tam brīvprātīgais saņem nelielu kabatas naudu, kā apjoms ir atkarīgs no valsts, kurā Eiropas brīvprātīgais darbs notiek. (via jaunatne.gov.lv)

Pēc EVS (ex-EVS)

Pēc Brīvprātīgā darba projekta beigām jaunietis saņem Jaunatnes pasi (YOUTHPASS), kas apliecina un apraksta Eiropas brīvprātīgā darba laikā gūto mācīšanās pieredzi. Man šis dokuments, pagaidām noderējis 2 reizes, pieliekot to pie sava CV. Tāpar ir arī vairākas ex-EVS organizācijas, kuras cenšas nodrošināt nepārtraukto saikni starp EVS dalībniekiem. Latvijā tāda ir ex-EVS biedrība.

Jautājumus gaidu komentāros nevis savā e-pastā! ;)

EVS Resursi:

Jaunatne darbībā – Eiropas brīvprātīgā darba apraksts
Eiropas akreditēto EVS organizāciju datubāze

Citi resursi: volunteer.lv, mystyleart.lv.

Šis bija neliels apkopojums no tā, ko jau biju rakstījis iepriekš citos resursos. Nedaudz pasteidzoties uz priekšu, ieliku arī sērijā “NVO izveide“.

Foto no mana personīgā albuma. Oranžajā T-kreklā esmu es :) bildes var apskatīt te vai slaidrādē.