Bija jauki un patīkami nedaudz atpūsties no datoriem un darba, lai ļautos upes un ūdenspriekiem. Lai arī bija karsts, tomēr pirmās dienas sākumā gaišais aliņš NELIELOS daudzumos netika skādēts, zinot ka es alu nedzeru.

Lai arī Mēmele bija salīdzinoši dziļa laivošanai un drīzāk varētu to nosaukt šajā reizē par ezeru (jo maz bija straumju un krācīšu), tomēr jau sākumā gadījās neliela šķēršļu josla. (skat. zemāk esošo bildi).

Un šī bija tikai viena govs. Mums tur tāds bija vesels ganāmpulks. Pārvarot šo “šķēršļu jostu”, pieairējos pie krasta lai kopā nu jau ar Undīni uzsāktu braucienu lejup pa straumi.

Vispār ja tā padomā, tad brauciens bija viens liels chillouts, jo īpaši pieairēties negribējās, tikai vietās, kur bija seklāks. Kā arī tad, lai galīgi neatpaliktu. Vispār jau mēs centāmies turēties visu laiku grupas sākumā, lai vairāk var iečilot. Ko arī itin bieži darījām. ;)

Vakara pusē uznāca lietus ar krusu, kas lika izkāpt krastā un drebināties. šeit arī beidzās viss prieks iedzert aliņu vai sidru. Pat vēlāk vakarā un nākamajā dienā neko vairāk par ūdeni nedzērām no alkoholiskiem dzērieniem. Vienkārši negribējās. Naktī bija nedaudz vēss, jo dažas drēbes tomēr bija mitras. Bet dieviem vienā teltī bija silts ;) Purmajā dienā tika pieveikti ~10-12km (ja kādu interesē).

No rīta uzcepām gaļu, ko visu iepriekšējo dienu bijām peldinājuši ar Undīni pa upi, lai turētos aukstumā, lai kopīgi ar citiem laiviniekiem to notiesātu. Otrajā dienā arī upe aiz Kurmenes bija nedaudz straujāka un tādēļ mūsu virzība uz priekšu ritēja raitāk. Ņemot vērā, ka mēs ar Undīni izlaidām kāpšanu krastā pusdienlaikā, kā to darīja citi, tad bijām diezgan lielu gabalu atrāvušies no citiem, nemaz neairējot. Baudījām sauli un ūdeni.

Ap 17:00 jau devāmies krastā, lai sagaidītu mūsu mājās vedējus. Ja kas tad biju tā pārguris, ka visu ceļu nogulēju.

Nobeigumā grupas foto, kur iztrūkst tikai viena komanda, kura ceļu pēc pirmās dienas neturpināja, un pašas fotogrāfes Sanitas P. (Visu šo foto autore).

Upes brauciens. Ģeorallijs. Megarallijs.

Tātad šajā nedēļas nogalē no 7.-8. jūnijam būšu Pirmajā Leģendārajā MYSTYLe art Megarallijā “Ar tējkarotēm pa upi“. Cik zinu šis pasākums brieda jau sen, tad nu beidzot tas tiks ielaists upes plūsmā. Tā rupji parēķinot, sanāk, ka šobrīd jau pieteikušies un apstiprinājuši savu dalību 16-20 cilvēki. Nice!

Šobrīd ar Undīni vēl cītīgi piedomājam pie komandas nosaukuma un atribūtikas.
Pēdējo reizi biju pirms gada Tirzas upē (2007. gada pavasara ģeorallijs).

Bilde no neatminamiem laikiem. Laikam no 2005. vai 2006. gada.

Atsauksmes pēc megarallija var lasīt te: Ar tējkarotēm pa upi. Kā tad bija pirmajā megarallijā…

Ģeorallijs - Tirza 2007. Vajag tikai smelt.

Man gan uz doto brīdi vēl laivas nav, bet gan jau mēs ar laivas biedreni Elīnu (attēls zemāk) sameklēsim. Izskatās, ka būsi līdzīgi kā citas ekipāžas, kas izvēlēsies savas laivas Campo.

Elīna K.

No Campo visticamāk ņemsim pārbaudītas vērtības – piepūšamā tūristu laiva “Dodo“. Vēl līdz šim ģeorallijos nav likusi vilties.

Laivas

]]> http://www.rolandinsh.lv/blog/2007/05/07/tirza-2007-georallijs/feed/ 0