Vienu dienu saņēmu jautājumus no kickbike.lv par kickbike pārvadāšanu. Devu standarta atbildi, bet pēc Kickbike lapas izpētes, likās pietiekami interesants saturs, kā bijušam velokurjeram un velobraucienu entuziastam. Palūdzu informāciju arī blogam.

kickbike.ee : Kickbike ekstrēms mežā

Zemāk daži izrāvumi no Kickbike.lv pārstāja Māra atsūtītās preses relīzes medijiem.

Kickbike ir skrejritenis, kuru, pateicoties lielajam priekšējam ratam, stūrei un bremžu svirām, uzreiz gribas salīdzināt ar velosipēdu. Būtībā tā arī ir vienīgā līdzība, šī ir pilnīgi cita pārvietošanās pieredze – viegli apgūstama, ātra un atlētiska, kas dod iespēju brauciena laikā izvingrināt krietni plašāku muskuļu loku. Vēl te droši var pieskaitīt arī brauciena prieku.

Kickbike idejas autors ir daudzkārtējs pasaules čempions braukšanā ar somu kamanām, soms Hannu Vierikko. Iesākumā viņš radīja Kickbike kā trenažieri sportiskās formas uzturēšanai vasarā. Jau pavisam drīz, kā tas bieži mēdz gadīties, izgudrojums iepatikās arī citiem, un nu jau var runāt par veselu globālu kustību. Šobrīd Kickbike ir patentēta preču zīme, un šī pārvietošanās veida lietpratēju grupas ir atrodamas teju katrā Rietumu pasaules valstī.

Kickbike dizains ir unikāls. Liels priekšējais ritenis un stūre, aprīkota ar bremžu svirām kā parastam velosipēdam, ļauj ar to pārvietoties ne tikai pa gludu asfaltu, bet arī pa grants ceļiem un meža takām. Salīdzinoši mazais aizmugures ritenis nodrošina pilnīgu kāju brīvību atsperoties. Ātrums ko var sasniegt ar Kickbike, protams, ir atkarīgs no pielietotās enerģijas. Īpaši nepūloties ātrums būs 15-20km/h; trenēti braucēji spēs sasniegt pat 40km/h.

Kā pārvietoties ar kickbike.

Viens no Kickbike veidošanas principiem ir saglabāt maksimālu vienkāršību. Nav ķēdes, nav pedāļu, ātruma pārslēgu, nav gandrīz nekā, ko būtu nepieciešams regulāri izjaukt, tīrīt, eļļot un remontēt. Kickbike veido tikai pašas nepieciešamākās detaļas, turklāt to svarīgākā misija ir būt maksimāli izturīgām. Viena no Kikbike izturības, kvalitātes un lietošanas ērtuma atslēgām ir Kickbike komandas sacīkšu pieredze. Sacīkstēs skrejriteņi tiek pakļauti visaugstākajām slodzēm, tiek izmēģināti jauni tehniskie risinājumi, kā arī pilnveidoti esošie.

Kickbike izveides pamatā nekad nav bijusi pašmērķīga vēlme atšķirties, vai radīt modes rotaļlietu pāris sezonām. Tas ir pārbaudīti funkcionāls, ērts un ātrs pārvietošanās līdzeklis. Turklāt, izbraucieni ar Kickbike dāvā iespēju aktīvi nodarbināt teju visas muskuļu grupas. Sevišķi Somijā, un arī citur, daudzi profesionāli citu disciplīnu sportisti izmanto Kickbike ikdienas treniņos.

Katrā ziņā pat man radās interese lai pamēģinātu, jo esot jau pieejami Latvijā!

PS. šis NAV apmaksāts raksts ;)

Otra patīkamā lieta: ir iespēja savu mazkustīgo ikdienu pārvērst par nedaudz dinamiskāku. Atkal var no rītiem agri celties, lai dotos uz Rīgas pusi un vakaros noguris doties mājās, veicot pastaigas pa Rīgas mikrorajoniem.

Darba optimizācija

Vispār pat savā “atvaļinājumā” neatpūtos, kā iepriekšējā nedēļā. Bija laiks palasīt arī žurnālus, grāmatas. Un tikai laiku pa laikam atbildot uz klientu e-pastiem, piesēdos pie datora. Šis bija arī lielisks laiks, lai ne tikai baudītu sauli un vēju, bet arī padomātu par “iestrēgšanu” darbos, manā gadījuma tas ir internets un dators, citiem biroja dzīve. Tādā nemitīgā steigā skrienot, nav pat laika apstāties un pārdomāt – vai tas ko es tagad daru ir TIK nepieciešams. Un runa nav par slinkošanu, bet vienkārša pienākumu, uzdevumu un mērķu pārskatīšana – darba optimizācija.

Un pēc Jāņiem jau varēs ķerties pie darbiem ar jaunu sparu.

PS. Drīzumā šī mājas lapa tiks pārveidota. Ja gadījumā kaut kas vairs nedarbosies vai nebūs atrodams, tātad nav lemts un esmu izlēmis, ka sadaļas vairs nākotnē nebūs nepieciešamas. Visas vērtīgās sadaļas (pēc manām domām), tiks pārvirzītas uz jaunajām vietām un problēmām nebūtu jābūt.

PS2. Kaut kā nenopublicējies raksts no iepriekšējās nedēļas.

Izvēloties šķietami īsāko ceļu, atklājām, ka aiz meža ir noslēpties vēl kāds ciemats (Dzidriņas un/vai Jaunsiši), kurā ir ļoti kluss un būtu interesants dzīvošanai, ja vien būtu tuvāk autobuss. Toties radām atbildi uz jautājumu, kādēļ šķietami mazās pieturās, kāpj iekšā un ārā no 6835./6827. autobusa diezgan liels cilvēku skaits.

Jau pirmajās dienā tika piepildītas dažu pēdējo dienu vēlmes – ceļojums un šašliki. Ceļojums šobrīd bija ar velosipēdu, savukārt šašliks tika ēsts jau pieminētajā  Ulbrokas “Armēņu virtuvē”, kur tas ir ievērojami vairāk/lielāks nekā 2009. gadā iecienītā apvedceļa ēstuve pie Mazās Juglas. Izskatās, ka turpmāk biežāk iegriezīsimies Ulbrokas ēstuvē, jo tā ir arī pa ceļam uz Rīgu, braucot ar velosipēdu. Lai gan pie apvedceļa esošajai ēstuvei tuvumā ir Mazā Jugla, kuras krastos vasarā var arī papeldināt kājas.

Otrajā dienā devāmies uz Rīgu ikdienas darīšanās, bet vakarā vēlreiz iebraucām pa iepriekšējā dienā atklāto ceļu cauri mežam. Lai gan sanāca izbraukt diezgan palielu līkumu, domāju, ka bija tā vērts.

Google karte: http://maps.google.com/maps?f=q&source=s_q&hl=lv&geocode=&q=http:%2F%2Fwww.rolandinsh.lv%2Fforex%2Fkml%2Fvelomarsruts20100410.kml&sll=56.946536,24.10485&sspn=0.537802,1.451569&ie=UTF8&ll=56.928585,24.342613&spn=0.067257,0.181446&t=h&z=13

Un galu galā, tas ir arī zaļāk un ekonomiski izdevīgāk.

Attālumu aprēķināšana un velo maršruti

Nedaudz parēķinot ar Google Maps, secināju, ka no Upeslejām līdz Ķengaragam ir tikai 13.km ko braukt. Ja agrāk, tas aizņemtu kādas 15-20 minūtes, tad šodien ir doma pārbaudīt, cik ilgā laikā varēšu nobraukt tagad, pēc divu gadu pārtraukuma. Pieļauju domu, ka no Salu tilta (kur mans velosipēds šobrīd atrodas remontā) līdz Upeslejām varētu aizbraukt pa (cerams) stundu. Tiesa, varu iedomāties cik noguris ceļojuma laikā būšu rīt un parīt Stokholmā.

Izmaksas braucot ar velosipēdu

Šobrīd braukājot ar autobusiem, ikdienu tas izmaksā 2Ls, maksimālās izmaksas, ja brauc ar mikroautobusu no Pļavniekiem un Ķengaragu, izmantojot e-talonu – lētāk. Velosipēda vienīgās izmaksas ir ritošo daļu maiņa un bremžu maiņa. Gumijas bremzēm, pie aktīvas braukāšanas apmēram vienu reizi mēnesī, bet dubļainā un slapjā laikā reizi 1-3 dienās. Izmaksas: 1 bremžu klucītis 0,50-1.50Ls. Ar diska bremzēm izmaksas līdzīgas, vienīgi mainīt var retāk, iespējams nedaudz sanāk ietaupīt naudu, bet noteikti laiku. Es esmu izšķirties par otro variantu, uzliekot velosipēdam diska bremzes. Vienīgi līdz ar to palielinās iespējas, ka kādam varētu iepatikties spīdīgie diski. Līdz ar to nedaudz palielinās risks, ka velosipēds tiek nozagts.

Velosipēda drošība

Kā jau minēju, ja velosipēds ir spīdīgs un tīrs, palielinās iespēja, ka tas tiks nozagts. Šī iemesla dēļ es savu velosipēdu tikai notīru, bet “ģenerālo tīrīšanu” veicu reizi divos mēnešos, kas ir jāiztīra arī ķēde, zobrati, pārslēdzēji un bremzes un to šļauciņas. Katrā ziņā esmu novērojis sakarību starp tīrību, grabēšanu un nozagšanas risku. Tādēļ jau laicīgi tika iegādāta riktīga ķēde un atslēga.

Attēlā redzamā nav parastā “govs ķēde“, jo tie ir viegli pat ar knīpstangām var pārkniebt. Ir notestēts, kad strādāju kā kurjers. Par smieklīgajam un krāsainajām trosītēm vispār var aizmirst, jo tās pat ar roku var pārraut (arī notestēts). Tādēļ, strādājot kā kurjeram, tika izsniegtas/piedāvātas riktīgās ķēdes ar Abloy tērauda piekaramajām slēdzenēm. Ja kas, tad šāda ķēde ir arī labs pašaizsardzības līdzeklis, ko jau nācies izmantot, “papliķējot” uzstājīgajiem jauniešiem pa muguru, kad vēlējās “aizņemties un pabraukāt” ar manu velosipēdu. Labākais ķēdes garums ir 1-1,5 metri, lai var aptīt par ap lielākām kolonnām. Vislabāk pieslēgt velosipēdu ar divām ķēdēm, gan rāmi, gar riteņus (ja tas nav iespējams ar vienu ķēdi, garuma dēļ).  Lai arī tas izskatās muļķīgi, tomēr vēl muļķīgāk būtu palikt bez velosipēda.

Zināšanai: jāpieķēdē pie nekustināma objekta: staba vai apmales.

Pa pilsētu ar velosipēdu ir ātrāk

Agrāk ļoti bieži braukāju ar velosipēdu, jo tādā veidā varēja ātrāk nokļūt no viena punkta līdz otram. Vienīgā problēma vienmēr bija velosipēda novietošana un velostatīvi / velosipēdu novietnes kā tādas, jo to nebija daudz.

Katrā ziņā maršruts  Pļavnieki – Vecrīga tika pieveikts 15 minūtēs, par īpaši neiespringstot uz mīšanos, ļoti steidzamos gadījumos varēja nokļūt arī pa 7-10 minūtēm, bet tad jau ar slapju muguru :(. Savukārt tas par maršruts ar sabiedrisko transportu tika veikts 30-45 minūtes, atkarīgs no sastrēgumiem.

Dzīvojot Upeslejās, ātrums gan nav noteicošais, drīzāk ērtāks veids, lai nokļūtu uz blakusesošajām peldvietām (Mazo Juglu un karjeriem) un atpūtas vietām. Ar autobusu tur nokļūt nevar.

Noslēgumā…

Katrā ziņā, rakstīju uz to, ko zināju līdz 2006. gadam. Iespējams kāds veloaktīvists mani varētu palabot?! Iespējams tendences drošībā ir mainījušās…

Foto publicēju, ja nu man tomēr nākas kaut kur meklēt savu velosipēdu GIANT Bolder: riktīgi smags, bet stabils.

PS. Braucot ar velosipēdu ir ļoti ieteicama ķivere un atstarotāji!!!

Tātad (jauktā secībā):

1. Jauns dators. Jau pasūtīts kaut kāds četru kodolu monstrs, kas varēt lidinat raķetes un vel nezin ko. Bet nu galvenais lai var Web lapas pielabot un video apstrādāt. Done!
2. Sakārtot esošā laptopa saturu. Jo arī mammai domāju jaunu stacionāro kopā ar māsu uzdāvināt. Raķetes būšot grūtāk palaist :D Maybe kāds var ieteikt labu monitoru? “Kaste” jau ir!
3. Sakārtot papīru lietas. Dokumentu kārtošana. Sākot no MYSTYLe art beidzot ar mani pašu.
4. Sakārtot istabu. :D
5. sakārtot e-art.lv lietas.
6. Uzdāvināt Undīnei ko jauku un puķes !!! (Jā, Undīn, būs Tev puķes ne tikai dzimšanas dienā!). Done!
7. Nopirkt papīra plānotāju. Artūrs(.jaffa.lv) jau vienu ieteica. OBLIGĀTS pasākums. Done! Undīne uzdāvināja
   
8. Uztaisīt pārmaiņas blogā. Bet par to jau pateikšu vēlāk.
9. 1. janvārī palaist normāli jauno kompānijas mājas lapu! Turu īkšķi, lai būtu pēc iespējas mazāk kļūdu… Done!
10. Izmantot iekrātās brīvdienas. Pavadīt tās ne pie datora un Interneta :) [DONE: ceļojums uz  Grieķiju]
11. A T P Ū S T I E S ! DONE!!! (Lasīt iepriekšējo punktu)
    
12. kurjers.lv nomainīt izskatu…* joprojām, jo tika uzhakots :(

Pieļauju, ka šobrīd kaut ko esmu piemirsis, bet tas lai tad paliek…

Nav daudz, bet nav arī maz, ņemot vērā laika ierobežojumu pie dators un dalot to ar Undīni :(

Un kas tev vēl darām šogad?

Sveicieni no Viļņas!

Ierašanās Brēmenē

Hosteli rezervējām (hostelbookers.com) jau mēnesi iepriekš 10.min. brauciena attālumā no lidostas un no Brēmenes centra (Southend Hostel Bremen, southendhostel-bremen.de).

Lidojums noritēja veiksmīgi un esot jau Brēmenē, nolēmām, ka laiks ir pārāk labs, lai brauktu ar sabiedrisko transportu un gājām ar kājām, izbaudot Brēmenes ofisu un vēlāk jau dzīvojamos rajonus. Vispirms gribējām doties uz hosteli nolikt mantas, bet tā kā mums nebija kartes, aizgājām līdz pašam Brēmenes centram. Pirmais ko ieraudzījām bija tilts, kur gar Vēzeres upes vienu malu notika krāmu tirdziņš. Tur varēja iegādāties drēbes, apavus, lampas, nezināmas izcelsmes diskus, rotaļlietas un vēl visu, ko mājās var atrast. Tālāk pie galvenā laukuma, sestdienas rītā pilnā sparā pie skaistās St. Petri baznīcas notika tirdziņš.

Tur varēja nobaudīt augļus, sierus un vēl visādus vācu iemīļotos ēdienus. Mēs šoreiz gan nepagaršojām, jo rindas bija lielas un, ja nezini īsti vācu valodu, tad pēc uzrakstiem atminēt arī nav iespējams. Kā jau kārtīgi tūristi ieturējāmies turpat netālu esošajā “Subway” sviestmaižu un salātu ātrajā ēstuvē. Mani ļoti izbrīnīja, tas, ka normālu kafejnīcu ar parastiem ēdieniem tur ir retums. Tur pārsvarā ir sviestmaižu, kebabu un picu ieskrietuves uz katra stūra.

St. Petri baznīca

Vēlāk protams kārtīgi apskatījām St. Petri baznīcu, kas ir vienkārši burvīga un slavenos Stadsmusicantien (Pilsētas muzikantus) jeb plašāk zināmus kā Brēmenes muzikantus. Paberzēju arī ēzeļa kājiņu. Tai brīdī laikam bija jāievēlas kāda vēlēšanās. Neizpalika arī Rolanda piemineklis un rātsnams. Izstaigājām pašu vecpilsētu un devāmies uz hosteli, ar kājām.

Hostelis (Southend Hostel Bremen)

Hostelis bija mazs un jauks, un mūs viesmīlīgi sagaidīja, ja nemaldos Stafordšīras terjera kucīte. Vienīgais mīnuss bija tas, ka koplietošanas telpas (pieņemamā telpa un atpūtas telpa) bija piesmēķētas. Bet mēs uz to pievērām acis, kā nekā cena ko maksājām bija patiešām maza. Istabiņā bez mums bija vēl viena meitene no Jaunzēlandes, kura bija jau no jūnija ceļojusi uz Ameriku un tagad atpakaļ. Un viņa zināja, kas ir Latvija. Tas priecē. Vēlāk devāmies uz centru.

Vakarā visi intensīvi iepirkās, arī mēs iegājām dažos veikalos, bet biju vīlusies ieraugot pilnos plauktus ar bezizmēra džemperiem par ārkārtīgi augstām cenām. Un ātri vien devāmies prom no turienes. Uz vienas no galvenajām ieliņām gan atradu veikalu, kurā par normālu naudiņu iegādājos divas smukas blūzes. Latvijā par to naudu man būtu sanākusi viena. Apskatījām pasāžu ar veikaliem un “noparkojāmies” turpat kādā kafejnīcā-bārā iedzert slaveno Beck’s alu.

Blakus ārā norisinājās vecmeitu ballīte, kas arī kalpoja par izklaidi. Alus bija labs, aizsēdējāmies līdz pat slēgšanai. Jāsaka gan, ka slēdzās ciet viņi no 20:30 – 21:00. Numuriņā gulēju “kā nosista”, to pašu gan nevar teikt par istabas biedreni, Rolands esot krācis ļoti skaļi.

Nākošajā dienā bijām nolēmuši kārtīgi izgulēties, jo veikali lielākā daļa ir ciet. Pastaigājāmies gar upi. Upes labajā krastā uz soliņa sēdēja sieviete un spēlēja afrikāņu bungas-”djambe”?! Gājām uz centrālo staciju, apskatījām to un uz Etnoloģisko muzeju. Samaksājām katrs pa EUR 6.50 un aiziet. Muzejs bija milzīgs, trīs stāvos. Varēja apskatīt lielākās pasaules kultūras, izbāzti dzīvnieki un lietas, kas asociējas ar katru kultūru. Nami, ēdieni, apģērbs utt. Jau pirmo stāvu izstaigājot sāpēja kājas. Trešajā stāvā knapi varēju pavilkties. Tur bija attēlots kā līdz mūsdienām attīstījusies senā ostas pilsēta-Brēmene. Bija iespēja pat uziet uz imitēta kuģa klāja un kapteiņa telpas. Interesanti, bet nogurdinoši. Kad iznācām bija jau satumsis.

Nolēmām ieturēties kādā kafejnīcā. Atradām “Tav” (tav-bremen.de), kur paēdām garšīgu gulaša zupu un Bolonjas pastu.

Izstaigājām Botterstrase un uz mājām gulēt. Tāds nogurums, aizmigām jau 9os.

Pēdējā dienā cēlāmies agri,lai paspētu apskatīt Schnoor un sapirktu mājiniekiem dāvanas. Vispirms devāmies uz centrālo staciju pēc ceptiem kastaņiem, atklāju, ka esmu velti izmetusi 2 euro, jo man ļoti negaršoja. Kaut kas nedaudz no salda kartupeļa un vēl sazin kā. Apskatījām “Mühle am Wall” (kafejnīca-restorāns dzirnavu izskatā) Wallanlagen parkā. Pie St. Petri baznīcas atkal bija tirdziņš, kur iegādājos Brie sieru, nedaudz pa veikaliem. Tad Böttcherstrasse tējas veikals ar smaržīgām mandeļu, Adventes un Ziemassvētku tējām. Un uz Schnoor. Mazas miniatūras ieliņas un veikali. Gluži kā rūķīšu mājiņas. Atmiņā neviļus šaujas Prāgas “Zlataja uļačka“. Kādā no veikaliem nopirkām mazus auskariņus. Ļoti smukus. Vakaru pavadījām kārtojot mantas un pārdomājot redzēto un, apkopojot gūtos iespaidus.

Atvadījās Brēmene no mums ļoti jauki. Ārā pūta negants vējš un vēl sāka gāzt lietus. Lidostā nonācām izmirkuši kā “kanalizācijas žurkas”. Tāda nu bija mūsu Brēmene. Žēl, ka nesanāca apskatīt Rododendru parku, bet man patika. Un arī Rolandam patika. Kā nekā tas bija domāts kā vienkāršs atpūtas brauciens.

—

`rolandinsh`: Šī raksta autore ir mana draudzene Undīne. Viņas pirmi soļi bloga rakstīšanā. Esiet saudzīgi. Es tikai palīdzēju ar saitēm un formatēšanu.

Visi attēli atrodami arī  flickr.com/photos/rolandinsh/tags/triptobremen

Laikam tādēļ piekritu Undīnes ieteikumam paņemt sakrājušās brīvdienas no pārstrādātā darba laika, ko pavadu darbā, un braukt uz kādu Eiropas pilsētu. Lai arī no sākuma doma bija par Tamperi, beigās tomēr nopirkām biļeti uz Brēmeni. Vēl gan jāatrod tikpat lēts motelis vai hostelis kur palikt. Pagaidām doma ir izmantot Hospitality Club kā vienu no iespējām.

Vēl viena doma šodien radās, sēžot darbā (un vienlaicīgi strādājot ārpus darba laika sestdienā), ka iespējams atgriezīšos pie NVO ātrāk nekā pašam to gribētos. Jā, esmu izstājies no paša dibinātās biedrības “radošā apvienība MYSTYLe art“, lai atpūstos no NVO vides kā tādas. Bet laiku pa laikam atnāk kāds vilinošs piedāvājums, kurš tik ļoti aizrauj… Eh, “Gan, gan jau kādreiz gan…” kā dzied Linga.

Atgriežoties pie ceļojumiem.

Tātad nākamnedēļ atkal būšu komandējumā. Atkal tikšos ar Eiropas un ASV izstrādātājiem. Vairāk laikam gan nedrīkstu atklāt. Katrā ziņā būs pietiekami daudz HTML valodas :) un tad jau novembra sākumā ar Undīni dosimies uz Brēmeni, bet nākamā gada maijā uz Grieķiju. Biļetes šiem braucieniem jau iegādātas! Beidzot atgriezīšos siltajās zemēs un man tik tīkamajā Grieķijā, kur jau esmu pavadījis pusi gada kā brīvprātīgais.

Vispār ceļot man joprojām patīk… Lai gan šobrīd ar daudz lielāku komfortu, tomēr neatteiktos arī stopēt, piemēram, nākamgad uz Vācijas kādu festivālu. Tiesa laikam vairāk par divām nedēļām no sava darba brīvu laiku nedabūšu un arī nebūtu prātīgi :)

Ģeorallijs - Tirza 2007. Vajag tikai smelt.

Man gan uz doto brīdi vēl laivas nav, bet gan jau mēs ar laivas biedreni Elīnu (attēls zemāk) sameklēsim. Izskatās, ka būsi līdzīgi kā citas ekipāžas, kas izvēlēsies savas laivas Campo.

Elīna K.

No Campo visticamāk ņemsim pārbaudītas vērtības – piepūšamā tūristu laiva “Dodo“. Vēl līdz šim ģeorallijos nav likusi vilties.

Laivas

]]> http://www.rolandinsh.lv/blog/2007/05/07/tirza-2007-georallijs/feed/ 0