Valoda un cilvēki Londonā

Ģērbšanās. Ir pierasts, ka Latvijā, vismaz Rīgā un Upeslejās, pietiek paskatīties pa logu kā ģērbjas cilvēki, lai saprastu – ir auksts vai nav. Londonā pēc šādas metodes nevar orientēties, jo blakus var stāvēt vīrietis T-krekliņā un otrs satuntulējies kažokā, neatkarīgi no etniskās/rases piederības.

Lai arī vairākas reizes bijām pastaigā pa Oksfordas ielu* (Oxford street) ar domu iepirkties, sev tā arī neko saistošu neatradu. Tā no Londonas atbraucu neiepircies. Rindas veikalu ģērbtuvēs tādas, kā mums pie izpārdošanām!

Angļu valoda? British english ikdienā nedzirdu tik bieži, ja neskaita BBC ziņas, pēdējo gadu laikā pie tās jau biju pieradis, strādājot gan starptautiskā kompānijā, gan kā pašnodarbinātais ar Lielbritānijas pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr to vēl sarežģītāku padarīja vietējo indiešu, ķīniešu, … veikalnieku akcents. Jāatzīstas, ka man pašam ir ĻOTI liels letiņu akcents piemeties pēdējā gada laikā. Līdz ar to apmēram 25% sarunas bija loģiskās domāšanas treniņš, lai izdomātu, kas ar pateikto bija domāts.

Vienīgos latviešus (neskaitot lidostu) ko satikām uz ielas bija LNT sporta žurnālists. Tāpat uz ielas tā arī nesanāca dzirdēt latviešu, lietuviešu vai poļu valodas.

Labā kafejnīcā un sliktais restorāns Londonā

Lai arī sākotnējo noskaņojumu ēšanai mums sabojāja kāds indiešu restorāns (par to zemāk), ceļojuma pašās beigās atradām “savu” ēstuvi – BIGUNS Restaurant. Žēl, ka šo atradām tikai pašās beigās un vairāk par 4 maltītēm nesanāca ieturēties. Katrā ziņā ir bija patīkama neuzbāzīga atmosfēra, nekur nesteidzoties varējām baudīt maltīti, vērojot pa logu garām ejošos un ar velosipēdiem braucošos cilvēkus. Ja būtu jāpaliek Londonas Viktorijas stacijas tuvumā, šī būtu tā vieta, kur labprāt atgrieztos, lai paēstu.

Katrā ziņā BIGUNS ir normāla vieta kur par sapratīgām naudiņām var paēst.

Sliktākā apkalpošana bija indiešu restorānā “The Rajasthan Restaurant Ltd” :(

Kā jau ierasts, ceļojumos cenšamies ieturēties vietējos restorānos, ēstuvēs vai kafejnīcās. Tā kā viena no pēdējā laika visaizraujošākajiem momentiem ir kopīga ēdienu gatavošana, tai skaitā arī indiešu ēdieni, bijām nolēmuši ēst kādā indiešu restorānā. Un tiklīdz sagribējās ēst, devāmies pirmajā restorānā iekšā.

Un pirmais bija indiešu restorāns “The Rajasthan Restaurant“. Ieejot un redzot, ka vietu ir maz, domājām jau doties prom, tomēr apkalpojošais personāls teica, ka vietas atradīšoties un nosēdināja pie galdiņa zāles vidū. Laikam bijām ienākuši galīgi nelaikā, jo “darījumu cilvēki” sāka sarasties arvien vairāk, grūstoties cerot tik mums garām. Pasūtījām jau iepazītus ēdienus, necenšoties riskēt ar nepārbaudītām veltēm. Pie ēdiena pasūtījām arī kaut kādu indiešu alu (garšīgs ja kas!) un bija doma vēlāk arī tikt pie saldā ēdiena. Pamatēdiena notiesāšanas process jau gāja uz beigām un alus tikai pusē, personāls sāka jocīgi uzvesties. Tā vien likās, ka mēs viņiem traucējam ar savu klātbūtni. Un tiklīdz divi no trīs šķīvjiem jau bija tukši un alus joprojām neizdzerts, mums jau atnesa rēķinu (lai gan bija doma vēl par saldo ēdienu!). Tā kā es esmu vislēnākais ēdājs, tad kamēr citi baudīja atlikušo alus daudzumu, es samaksāju un turpināju mieloties. Un tad mums atnesa atlikumu un mēteļus dāmām, man pat nepabeidzot maltīti. Bija liels WTF??? Lai arī zīmīgi rādīju, ka es vēl ēdu, viesmīlis turpināja stāvēt pie galdiņa, kamēr dāmas sakautrējās un un sāka ģērbties. Līdz ar to es savu maltīti tā arī nepabeidzu. Lieki piebilst, ka arī dzeramnaudu neatstājām. Tā arī tapa nosaukums: The Rajasthan Restaurant Ltd worst indian food restaurant in London! :(

Tā gadās, ja nesanāk sazināties ar Londonā esošajām paziņām. Šī kļūda tiks labota nākamajā reizē.

Līdz nākamajai reizei.

Šoreiz ne visai pozitīvs raksts sanāca, bet arī tādi ir nepieciešami blogā. Vēlējos arī šoreiz ielikt par apskates objektiem un izklaidēm Londonā, bet to atlikšu uz vēlāk laiku – kādu nākamo rakstu, kurš noteikti būs uz pozitīvā viļņa :)

Atsauces:
* – Oksfordas iela Londonā ir slavena ar lielo veikalu skaitu (548 pēc wikipedia.org datiem uz doto brīdi) uz vienas ielas

Tādēļ no 19.-24. novembrim biju Anglijā*…

Jāsaka gan uzreiz, ka ceļojuma mērķis bija atpūta nevis darbs, tādēļ vērošana notika nosacīti – īpaši neiedziļinoties, bet piefiksējot tikai tendences. Katrā ziņā īpašu pārsteigumu nebija, drīzāk guvu apstiprinājumu tam, ko jau apmēram biju izdomājis pats vai nojautis.

Kādēļ Londona?

Kopš ar draudzeni sākām ceļot kopā, kā vienu no nosacījumiem, lai es piekristu braukt, teicu, ka es došos tikai uz tām Eiropas vietām un pilsētām, kurās vēl neesmu nekad bijis vai kurām es vēlos atgriezties vēl un vēl, piemēram, Atēnas vai Prāga. Tas no ceļošanas puses. Savuārt strādājot dažādās firmās, bieži bija tā, ka galvenā (Eiropas) mītne ir atradusies Londonā, no kurienes parasti nāca norādījumi (guidlines) ko un kā darīt.

Radošājā ziņā maz jaunumi :( Kopš esam šķīrušies ar Avon Cosmetics šī gada sākumā, pamanīju maz jaunu un svaigu ideju āra reklāmās. Protams, bija daži jauki pārsteigumi, bet tie bija tādi mazi nieciņi. Viens nu ir skaidrs, Londona ir tā vieta, kur varētu uzsākt ko jaunu, jo salīdzinoši ar Rīgu vai Latviju, cilvēku kritiskā masa Londonā vai Lielbritānijā jaunajam (kaut-kādam) produktam ir pietiekama. Katrā ziņā nekādu WOWWW! netradu.

Noslēdzot par darba līniju. Kamēr biju Londonā, kādas Londonas kompānijas pārstāvis bija Rīgā, kur man bija paredzēta ar viņu darba intervija. Diemžēl nesatikāmies. Varbūt būtu bijis darbs kādā online reklāmas aģentūrā. Tikmēr jāturpina kā pašnodarbinātajam darbs pie MediaBox.lv.

Pirmo reizi Londonā!

Nekad līdz šim nebiju bjis Londonā. Līdz ar to manu priekšstatu bija veidojušas atklātnītes un mana tēva fotogrāfijas no 1989. gada (vai ap to laiku), kad viņš brauca “pie radiem uz Angliju”. Tagad būs iemesls mammai pajautāt tēva bildes no šī brauciena, lai salīdzinātu, kur esam bijuši. Dažas atceros pats.

Tā kā ceļojumi tiek plānoti parasti vairākus mēnešus iepriekš, jo lidmašīnas biļetes jāpērk apmēram 3-4 mēnešus ātrāk un viesnīca parasti tiek rezervēta apmēram 2 mēnešus iepriekš, tad bija pietiekami daudz laika, lai sagatavotos braucienam. Tomēr kaut kā liekas, ka šis ceļojums bija vismazāk plānots no apskates objektu viedokļa.

Airways Hotel Londonā

Katrā ziņā, šis ceļojums varēja arī nenotikt. Kādēļ? Jo apmēram nedēļu pirms izlidošanas atnāca vēstule no viesnīcas “Airways Hotel“, ka mana VISA Classic karte neautorizējas un ka pa e-pastu (?!?) jānosūta citas kartes dati. Pirmā doma – kāds uzlauzis hoteļa mājaslapu, datubāzi, e-pastu un cenšas izvilināt šos datus no klientiem. Es, protams, atteicu, jo līdz šim izmantojot “HostelBookers.com” nekas nebija nogājis greizi. Bez tam, īpaši prātīgi man nešķita sūtīt savus datus uz e-pastu. Drošības pēc paskatījos bankas izdrukās, kur skaidri un gaiši redzams, ka darījums ir noticis (pirmās nakts rezervācija) un ka nav iemesla apšaubīt autorizācijas procesu. Sazinājos arī ar Swedbank, lai pārliecinātos, ka viss ir OK. Tā arī bija. Nezinu, kas nostrādāja vairāk, tas, ka iekļāvu e-pasta sarakstē “travel blog” vai tas, ka pēc dažām dienām (loģiski) “nostrādāja” maksājumu karte, bet pēc divām vēstulēm un “travel review” iekļaušanas, sarakste “pārtrūka”. Sēdējām un domājām – braukt vai nebraukt? Jo atbildi no viesnīcas tā arī nesagaidījām par to vai mums ir vai nav rezervēts viesnīcas numurs. Riskējām un braucām. Tagad vēl tikai jātiek skaidrībā ar mistiskiem ~35LVL pārmaksu. Kad tā būs atrisināta, varēšu uzrakstīt arī atsauksmes par “Airways Hotel” tajā ceļojumu blogā/lapā.

Lai kā tur arī nebūtu, tomēr istabiņas tīras, pietiekami drošas un personāls laipns (cik sanāca komunicēt). Tomēr, apsverot visus par un pret, ļoti apšaubu, ka nākamreiz vēlētos palikt “Airways Hotel“. :(

Apzināti izvēlējāmies hoteli centrā, lai ietaupītu uz transporta biļetēm. Līdz ar to jau pirmajā dienā nostaigājām diezgan daudz. Bet par to nākamajā rakstā. Tad arī būs par apskates objektiem Londonā: Londonas aci (London Eye), Madame Tussauds vaska muzeju, Big Ben, … un sliktāko apkalpošanu indiešu restorānā.

Visi apraksti par šo ceļojumu būs atrodami ar iezīmi “London 2009“.

*Anglija – pierasti saukt Lielbritāniju jeb Apvienoto Karalisti par Angliju, lai arī tā ir tikai daļa no valsts.