No tālā 2005. gada bloga: Pavadīju apmēram 11 dienas Peloponēsas pussalā (Vasiliko ciemā) un sapratu, ka man ir ļoti paveicies, daudzējādā nozīmē. Pirms Jaunā (2006) gada apdomāju to,kas ir paveikts 2005. gadā, secinājums: viss ir piepildījies. Nevēlos kļūt māņticīgs, bet 2005.gada sagaidīšana bija lieliska (!!!), līdzīga bija arī 2006.gada. Lai vai kā… Ja piepildīsies ticējums, tad man šogad jakļūst turīgam, jo tipa pēc ticējuma, ja kūkā atrod (iepriekš ievietotu) monētu, tad būšot bagāts.

Ksilokastro, Kiato un Vasiliko

Sākotnēji bija plāns no pilsētas Serres (Σέρρες) doties uz Peloponēsas pilsētu/ciemu Ksilokastro (Xylokastro, Ξυλόκαστρο) un vēlāk uz Vasiloko ciemu (Βασιλικό,  en.wikipedia.org/wiki/Vasiliko ) un Jauno 2006. gadu sagaidītu Atēnās. Tā kā Grieķijā biju jau nodzīvojis četrus mēnešus un iepazinies arī ar citiem Eiropas brīvprātīgā darba (EVS) veicējiem, tad bija lieliska iespēja pavadīt Ziemassvētku brīvdienas plašā (starptautiskā) sabiedrībā: latvieši, vācieši, grieķi, ēģiptieši, poļi, franči, spāņi, igauņi un daudzu citu valstu jaunieši, kas piedalās EVS. Un pēc Ziemassvētkiem palikām arī Jauno gadu sagaidīt Vasiloko.

Tas arī bija laiks, kad dzīvojot Vasiliko, mazliet vairāk uzzināju par korānu, islāmu un musulmaņiem. Tā kā mūsu ēģiptieši bija islāma ticīgie, tad arī alkohols tika lietots ļoti maz, jo paši ēģiptieši to nelietoja. Līdz ar to bija dažādas variācijas dzērieniem. Mēs pārējie varējām lietot arī ko stiprāku. Ja nemaldos, iztikām arī bez cūkgaļas un ēģiptieši gatavoja garšīgus ēdienus. Meitenes varēja iemācīties arī ēģiptiešu dejas, ko Gunita, Inga un Taņa (Igaunija) izmantoja un laikam arī poliete Anna.

Vasiliko ir salīdzinoši mazs ciems, netālu no Kiato pilsētas (Σικυών). Tādēļ diezgan bieži ar stopiem braucām uz Kiato pilsētu iepirkties, izklaidēties vai lai dotos kādā mini ceļojumā pa Peloponēsas pussalu vai uz Atēnām. Tā kā Atēnās es biju jau vairākas reizes, tad es braucu uz Patras pilsētu (Patras, Πάτρα) kopā ar čehu meiteni.

Patra, Peloponēsas pussala (Grieķija)

Patrā pavadījām vienu nepilnu dienu, jo brīvprātīgajiem, negribējās maksāt par naktsmītni.Izbraucām agri no rīta, pat nedaudz aizguļoties, tomēr zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka vilciens kavēs, devāmies uz staciju. Tā arī bija. Pat nācās vēl gaidīt stacijā. Pats brauciens nelikās īpaši tāls, jo tā kā braucu tālāk par Ksilokastro pirmo reizi, tad bija interesanti vēlot ainavu pa logu. Gandrīz visu laiku bija redzama jūra, jo paši braucām pa kalniem cauri tuneļiem. dažreiz likās, ka vilciens tulīt noies no sliedēm, jo bija neierasti šaurs ceļš. Pašā Patras pilsētā ieradāmies laikā, kad jau bija uzlekusi saule un sāka kļūt karsts. Kamēr bijām vilciena stacijā, tikmēr to nevarēja tik ļoti just, jo blakus bija osta un no jūras nāca atspirdzinošs vējš.

No sākuma devāmies pa taisno kalnā augšā uz tur esošo Patras pili (Patras castle, Κάστρο Πατρών), kas ir uzbūvēta virs seno laiku akropoles, ap 6.g.s vidu.Uz pašu pili gan neaizgājām. Tālāk devāmies pa dažādām mazām ieliņām lejup uz ostas izbraukšanas galu. Pa vidu vēl cenšoties aprēķināt laiku, vai paspēsim uz Peloponēsas pašu tālāko galu un seno Olimpisko stadionu. Tomēr laiks bija nepielūdzams, tādēļ apskatījām pilsētu.

Varēja redzēt, ka pilsēta tiek gatavot 2006. gada svētkiem, kad Patra bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Par to vēstīja daudz un dažādi plakāti, uzraksti grieķu, vācu, itāļu, angļu un pat krievu valodās. Tā kā Patra ir trešā lielākā Grieķijas pilsēta. Tad apskatītes objektu bija pietiekami. Diemžēl lielāko daļu neredzējām, jo mums bija tikai dažas stundas laika. Pakavējušies pie ostas izejas, vērojot kuģus, devāmies uz kādu no mazajām kafejnīcām, lai apēstu kādu giros un iedzeru frappé. Es apņēmos atbraukt vēl kādu reizi, lai apmeklētu arī Kalambaku (Meteoras kalni).

Vēl atpakaļceļā pa vilciena logu apskatījām Rio-Antirrio tiltu (kas ir kā vairāki Rīgas Vanšu tilti) un uz mājām Ksilokastro, lai gatavotos Jaunā gada svinībām.

Jaunais gads tika sagaidīts jautrā gaisotnē, neizpaliekot bez šampanieša (hm? vai bija?), kopīgās sabučošanās un laba novēlējumiem jaunajā 2006. gadā.

Jaunā gada sagaidīšana arī bija viens no pēdējiem lielajiem EVS brīvprātīgo pasākumiem, jo drīz pēc tam daļa jau devās prom uz savām valstīm, bet es sāku taupīt naudu, lai atgriežoties Latvijā, pirms darba atrašanas būtu par ko padzīvot.

Saites uz rakstā pieminētajām Grieķijas vietām

• www.patras.gr
• Blogā: tag:Serres, www.serres.gr
• Vasiloko/Sicyon senais teātris

PS. Raksts laika gaitā tiks papildināts ;)

Mana pirmā interneta satura vadības sistēma un darbs Grieķijā

Ik nedēļu brīvprātīgajiem bija kopīga sanākšana vietējā radiostacijā (Rodon FM, tulkojumā ~ Roze FM), kurā darbojās arī mūsu organizācijas vadītāja un EVS koordinatore. Sākotnēji man tur īpaši nebija ko darīt, jo mani pienākumi bija tikai visu nolemto ievietot internetā. Tā kā darbs bija piņķerīgs un bija ļoti daudz jātaisa copy-paste, tad jau pašā sākumā izveidoju mini CMS (interneta satura vadības sistēma), lai atvieglotu sev darbu un padarītu to automātisku, līdz ar to man atlika tikai moderēšana un redakcijas darbs – teksta noformēšana, bildīšu pareiza salikšana, ja tas nebija izdarīts, un vēlāk to visu publicēt. Ja kas, tad mans CMS darbojās līdz pat šī gada vasaras sākumam (kopā mazliet vairāk par četriem gadiem), kad organizācija iegādājās jaunu domeinu un pilnībā pārgāja uz to. Tātad jau sākumā sev nodrošināju daudz brīvā laika, jo tie darbi, ko bija paredzēts izdarīt nedēļas laikā, es veicu dažās stundās.

Grieķu, angļu valoda un greeklish

Pamazām sāku runāties (angliski vēl) ar vietējiem DJ un līdz ar to ieguvu ielūgumus arī uz izklaides vietām, kurās DJ spēlēja. Kā jau tādos pasākumos, iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Un tā sākās mana atpūta Grieķijā. Vispār man bija ļoti ātri jāapgūst valodas pamati, jo ne vienmēr vietējie jaunieši zināja angļu valodu tik labi, lai brīvi sazinātos. Katrā ziņā dažu nedēļu intensīva grieķu valodas mācību stundu apmeklējums vietējos klubos, bāros un kafejnīcās deva vairāk nekā tajā pašā laikā apguvu pie mums iedalīta skolotāja vietējā pieaugušo apmācību centrā. Diemžēl vēlāk apmācību centru jau pēc pirmā mēneša vairs neapmeklēju, jo mainījās stundu laiki un piektdienas vakariem, kas es jau 20:10 sēdēju vilcienā uz Salonikiem (Thessaloniki, Θεσσαλονίκη), Katerini vai Atēnām. To es ļoti nožēloju, jo piemēram latviete Inga no Salonikiem, kas ieradās ar mani gandrīz vienā laikā, bija iemācījusies labāk runāt. Toties ļoti ātri apguvu arī rakstīt greeklish (vai Latinoellinika / Λατινοελληνικά), jo bieži apmainījos ar SMS ziņojumiem. Ja kas, tad aizbraucot uz Grieķiju man nebija mobilais telefons līdzi, to man līdz mana brīvprātīgā darba beigām iedeva kāds vietējais grieķis ar ko biju sapazinies.

Grieķi: draudzīgi un lepni

To, ka grieķi ir draudzīgi, pamanīju uzreiz. Tas bija mans kultūras šoks pēc Latvijas, kur smaidošus cilvēkus uz ielām varēja redzēt daudz, daudz retāk. Un fakts, ka pēc dažu dienu pazīšanās cilvēks ir gatavs man iedot savu mobilo telefonu ar visu SIM (priekšapmaksas) jau bija patīkami. Kā arī sava brīvprātīgā darba otrajā pusē, kad vairs tik bieži nebraukāju uz Atēnām izklaidēties, mēs sākām braukāt arī pa vietējo reģionu izklaidēties. Kā jau daudzās valstīs, arī Grieķijā pēc kāda laika atdzina, ka latviešu meitenes ir skaistākas. Tomēr, lai šo faktu atspēkotu, tēmas bieži pārslēdzās uz Senās Grieķijas vēsturi un ka demokrātija ir dzimusi tieši Grieķijā.

Man diezgan bieži nācās klausīties par Grieķijas vēsturi un sengrieķu varoņdarbiem (Senās Grieķijas sasniegumiem): demokrātiju Senajā Grieķijā, Grieķijas mitoloģiju, Senās Grieķijas teātri, Grieķijas politiku un plašām izklaidēm ar vīnu Senajā Grieķijā. Tai pat laikā, arī paši grieķi apstiprina, ka no senās Grieķijas labumiem ir palikušas tikai izklaides un vīns, kas tautai nākot tikai par sliktu. Tā kā es Grieķijas vēsturi nepārzināju tik labi, tad es izvēlējos klausīties un mācīties. Es varēju stundām ilgi klausīties par Grieķijas vēstures salīdzinājumu ar mūsdienu moderno Grieķiju, sēžot kādā no kafejnīcām…

Ir gan viena īpašība, kas man ne visai patika dažās vecās grieķietēs – viedokļu uzbāzība. Bet par to uzrakstīšu, kad taps šīgada vasaras atvaļinājuma Grieķijā apraksts.

Kafejnīcas, kafija un cigaretes kā ikdiena

Pirmais ko ieraudzīju ierodoties Grieķijā bija daudzās kafejnīcas un ēstuves. Atrodoties Grieķijā radās iespaids, ka katram otrajam grieķim ir sava kafejnīca vai ēstuve – citam lielāka, citam mazāka, bet bija. Un tajos brīžos, kad neatrados pie kāda no grieķu paziņas, atrados lielākoties kādā no kafejnīcām dzerot auksto grieķu kafija frappé (vai Greek frappé, Café frappé, φραπές) pa dienu vai aukstu alu (Serres pilsētā bija tikai 3 nosaukumu izvēlē) un/vai kādu kokteili vakarā pēc “darba”, jo lai arī man bija brīvs režīms, tomēr dzert darba laikā būtu nepiedienīgi.

Pirms došanās uz Grieķiju ikdienā lietoju pārsvarā melno tēju, bet kopš Grieķijas apmeklējuma 2005./2006. gadā tēju ir nomainījusi kafija (stipra!). Ilgie kafejnīcu apmeklējumi, rīta pārrunu sesijas radio darīja savu. Ja no sākuma man likās grieķu kafija / turku kafija ļoti stipra, tad beigās jau to pats sāku vārīt ikdienā, un nevis mazās tasītēs, bet lielajās krūzēs.

Kas man Grieķijas kafejnīcās nepatika bija tas, ka tās visu laiku bija piesmēķētas un pievilkušies visi dīvāni bija ar cigarešu dūmu smaku, tomēr nodzīvojot pusgadu Grieķijā, pie tā pieradu. No mana grieķu paziņu loka bija ļoti maz grieķu, kuri nesmēķētu.

Par grieķiem noteikti uzrakstīšu sava brīvprātīgā darba Grieķijā apraksta turinājumos, gan 2009. gada Grieķijas atvaļinājuma ceļojuma aprakstā.

Foto no Grieķijas 2009 flickr.com/photos/rolandinsh/tags/greece2009/

Eiropas brīvprātīgais darbs Grieķijā

Laikā, kad bija pabeigta skola un pārtrauktas divu gadu studijas Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, radās laiks, lai pārdomātu, ko darīt tālāk. Laikā no 2000-2007. gada aktīvi darbojos bezpeļņas projektos un nevalstiskajās organizācijās (NVO). Sanāca tā, ka pirmā NVO, kurā sāku darboties bija AEGEE-Rīga. Un pēc laika jau izveidoju savu organizāciju biedrību “radošā apvienība MYSTYLe art“, kuras sākotnējais mērķis bija māksla un žurnālistika. Darbojoties NVO ļoti bieži braukāju uz dažādiem semināriem, konferencēm un sapazinos ar pietiekami daudz jauniem cilvēkiem, lai vēlāk arī ceļojot ar stopiem pa Eiropu nebūtu jāraizējas par palikšanu bez pajumtes, jo gandrīz visās lielākajās pilsētās No Rīgas līdz Porto, Atēnām un Kopenhāgenai bija kāds paziņa.Ceļot man patīk joprojām, bet sen jau tas laiks ir pagājis, kad pēdējo reizi stopēju, laikam projekta Eurizons ietvaros 2006. gadā.

Un tomēr iestājās mirklis, kad vēlējos no visa atpūsties, bet tajā pašā laikā darīt ko lietderīgu. Šajā ziņā ļoti piemērots likās EU programma “Jaunatne“, kur viens no apakšpunktiem tieši bija brīvprātīgais darbs. Par izvēli jau zināju no sākuma, par to ka darbošos kādā kultūras/mākslas organizācijā un to ka būtu jauki kādā no siltajām zemēm. Domāt laika nebija daudz, jo līdz dokumentu iesniegšanai bija palikusi mazāk kā nedēļa. Un tad atcerējos par paziņu no Grieķija, kura tieši bija kultūras organizācija. Daudz nedomādams aizrakstīju, izklāstot savu vēlmi. Jau nākamajā dienā meklēju piemērotu nosūtītāj organizēju, jo MYSTYLe art vēl nebija ieguvusi juridisko statusu. Tā nu griezos pie savas u jau bijušās organizācijas AEGEE-Rīga, kura arī piekrita. atlika tikai nokārtot formalitātes un es varēju doties. Starp citu man paveicās, jo visas “papīru lietas” tika apstiprināja jau pirmajā reizē. Biju dzirdējis, ka ir kas ir iesnieguši pat 3 un 4 reizes.Lai vai kā, bet …

… es devos uz Grieķiju, Serres pilsētu.

Jau esot Latvijā biju izprintējis visas norādes, kā no Salonikiem (Thessaloniki) nokļūt uz Serres pilsētu. Visus izdevumus biju izrēķinājis “līdz ar“. Tomēr ierodoties Serrē, mani autoostā neviens nesagaidīja, kā bija minēts e-pastā. Tā nu iesākums Serres pilsētā nebija veiksmīgs. Laikam kaut kur kominikācijas procesā bija sagadījies tā, ka mani Grieķijā gaidīja tikai nedēļu vēlāk un līdz ar to paša spēkiem nācās nokļūt no autoostas līdz brīvprātīgo dzīvoklim. Tā kā biju ieradies no rīta 9:00 nebija nekāds brīnums, ka durvis neviens nevēra vaļā kādas desmit minūtes. Izrādās, ka pēdējais palikušais brīvprātīgais vēl gulēja vai bija duša (vairs neatceros). Katrā ziņā, sakot ka esmu ieradies bija manāmi pārsteigts. Tāpat pārsteigta bija uzņēmējorganizācija. Otrs pārsteigums priekš manis bija, ka priekš manis vēl nav pārskaitīta nauda, tādēļ man dažās dienas būs jāiztiek pašam. Man bija palikuši 10 EUR uz 6dienām. Par laimi puisis, kas bija palicis vēl nebija visu naudu iztērējis un pārtiku bija sapircies vairāk kā varēja apēst.

Tā kā mani neviens nebija gaidījis, tad pirmās divas dienas man bija brīvs laiks un varēju darīt ko vien vēlos, jo nevienam vēl nebija nekādas nojausmas, ko ar mani darīt. Trešās dienas vakarā gan puisis bija devies uz kādu privātu atvadīšanos, bet pēc dažam dienām iepriekšējais brīvprātīgais devās prom, kam par godu tika rīkota atvadu ballīte. Man tā bija iespēja iepazīties ar vietējo publiku un kultūru. Tā bija arī tāda kā mana neīstā (jo mani tašu gaidīja vēlāk) sagaidīšanas ballīte.

Tomēr pēc nedēļas, jau mēs bijām trīz Eiropas brīvprātīgie no Latvijas, Vācijas un Zviedrijas. Un arī mums tika rīkota Welcome party.

Vairāk par to kā man gāja Grieķijā var lasīt “EVS Grieķijā” rakstos

Tā kā tuvojas 1. aprīlis, kas ir Eiropas programmas “Jaunatne darbībā” projektu iesniegšanas termiņš, tomēr vēlējos vēlreiz uzrakstīt tos dažus ieteikumus, kas palīdzēs kļūt par EVS brīvprātīgo. Daži paskaidrojumi par lietotajiem terminiem:

EVS - European Voluntary Service
EBD – Eiropas brīvprātīgais darbs

Pats es biju sešus mēnešu kā brīvprātīgais Grieķijā, Serres pilsētā (~800 km no Atēnām uz ziemeļiem, ~60km no Bulgārijas robežas). Pašās Atēnās biju vairāk par 30 reizēm četru mēnešu laikā. Par savu EVS Grieķijā sīkāk varbūt kādu citu reizi. Tajā laikā arī rakstīju nelielu dienasgrāmatu internetā.

Kas brīvprātīgais?

Latvijā Biedrību un nodibinājumu likums:

Brīvprātīgais darbs

sociālās līdzdalības forma, ko veic fiziskā persona no brīvas gribas, nestājoties darba tiesiskajās attiecībās un nesaņemot par to atalgojumu. Brīvprātīgais darbs ir vērsts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu.

Brīvprātīgais

ir cilvēks, kurš ziedo savu laiku un darbu sabiedriski lietderīgiem mērķiem, nesaņemot par to materiālu atalgojumu. Par brīvprātīgo var kļūt jebkurš cilvēks, kas vēlas attīstīt un izmantot savas spējas un prasmes, kā arī gūt jaunu pieredzi, iesaistoties un ietekmējot dažādus sabiedriskos procesus.
(Biedrību un nodibinājumu likums, 8.pants)

Tātad, lai uzsāktu Eiropas brīvprātīgo darbu, iesākumam ir nepieciešams:

1 no 3 variantiem:
• IETEICAMS! Izvēlēties jau gatavu projektu. Ja nu nesanāk, tad lasi tālāk. Projektus un organizācijas var apskatīt Eiropas SOS datubāzē;
• Izvēlēties jomu kurā vēlies darboties. Paseko, lai izvēlētais projekts un joma sakristu arī ar organizācijas mērķie, uzdevumiem un darbības jomu;
• Izvēlēties valsti, kurā vēlies darboties;

Kā brīvprātīgo koordinators saskāros protams arī ar vairākiem PRAKTISKIEM jautājumiem, kur lielākoties bija vienkārši atrisināmi.

Lai atvieglotu jebkura brīvprātīgo koordinatora darbu nepieciešams sagatavot savu CV angliski, latviski vai krieviski (atkarīgs no organizācijas pamatvalodas) un, ja iespējams, arī valsts valodā uz kuru plānots braukt. Šis CV nav gluži tāds kādu iesniedz darbā, bet vairāk būtu orientēts uz to, lai parādītu, ka ir interese par izvēlēto jomu. Tāpat ļoti liela nozīme ir motivācijas vēstulei, kura arī attiecīgi sagatavojama iepriekšminētajās valodās.

Patīkamāk ir tad, ja jau ir izvēlēts konkrēts projekts uz kuru ir vēlme doties un būtu ieteicams arī pašiem sazināties un aktīvi sazināties ar projekta koordinatoriem no otras organizācijas, protams par to informējot brīvprātīgo koordinatoru tepat Latvijā, lai izvairītos no dubult-ziņojumiem. Šāda aktīva pašiniciatīva ir papildus “+” brīvprātīgā nosūtīšanas/uzņemšanas procesā.

“JAUNATNE darbībā” termiņi.

Projektu iesniegšanas termiņi
Programmā Jaunatne darbībā projektus var iesniegt piecas reizes gadā:

1. 1.februāris – projekta pirmais maksājums laikā no 1.maija līdz 30.septembrim;
2. 1.aprīlis – projekta pirmais maksājums laikā no 1.jūlija līdz 30.novembrim;
3. 1.jūnijs – projekta pirmais maksājums laikā no 1.septembra līdz 31.janvārim;
4. 1.septembris – projekta pirmais maksājums laikā no 1.decembra līdz 30.aprīlim;
5. 1.novembris – projekta pirmais maksājums laikā no 1.februāra līdz 31.jūlijam.

Pirms tam gan ir vairāku (parasti ~2-4) mēnešu sagatavošanās. Tādēļ ir jāgatavojas laicīgi

EVS kabatas nauda

Nav noslēpums, ka kabatas nauda ir viena no motivācijām, lai darbotos kā EVS brīvprātīgais, tādēļ, braucot strādāt kā brīvprātīgais, programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros, Tev (brīvprātīgais) pienāksies arī kabatas nauda. Te gan jāpiebilst, ka konkrētu summu nosaukt nevaru, jo katrai valstij tā atšķiras.
Brīvprātīgais darbs nozīmē bezpeļņas darbu , taču jauniešiem 100% apmērā tiek apmaksāti ceļa izdevumi, uzturēšanās izdevumi, apdrošināšana un valodas kursi. Papildus tam brīvprātīgais saņem nelielu kabatas naudu, kā apjoms ir atkarīgs no valsts, kurā Eiropas brīvprātīgais darbs notiek. (via jaunatne.gov.lv)

Pēc EVS (ex-EVS)

Pēc Brīvprātīgā darba projekta beigām jaunietis saņem Jaunatnes pasi (YOUTHPASS), kas apliecina un apraksta Eiropas brīvprātīgā darba laikā gūto mācīšanās pieredzi. Man šis dokuments, pagaidām noderējis 2 reizes, pieliekot to pie sava CV. Tāpar ir arī vairākas ex-EVS organizācijas, kuras cenšas nodrošināt nepārtraukto saikni starp EVS dalībniekiem. Latvijā tāda ir ex-EVS biedrība.

Jautājumus gaidu komentāros nevis savā e-pastā! ;)

EVS Resursi:

Jaunatne darbībā – Eiropas brīvprātīgā darba apraksts
Eiropas akreditēto EVS organizāciju datubāze

Citi resursi: volunteer.lv, mystyleart.lv.

Šis bija neliels apkopojums no tā, ko jau biju rakstījis iepriekš citos resursos. Nedaudz pasteidzoties uz priekšu, ieliku arī sērijā “NVO izveide“.

Foto no mana personīgā albuma. Oranžajā T-kreklā esmu es :) bildes var apskatīt te vai slaidrādē.