Jau iepriekš, rakstot “YES, WE CAN! Iedvesma Latvijai?“, aizdomājos, ko var čīkstēt. Staigājot pa Atēnu centru, uz katra stūra bija manāmi trūcīgi cilvēki (IMHO pēc izskata un uzvedības!), toties atšķirībā no Latvijas, tur centās vismaz nopelnīt, pārdodot visādus maznozīmīgus nieciņus. Salīdzinoši Latvijā, sevišķi Rīgā, vairāk var redzēt ubagojošus vai diedelējušus cilvēkus. Lai arī mums (tiem, kas devās kopā ar mani uz Grieķiju) Latvijas ubagošana likās tuvāka, jo tā nav tik uzbāzīga. Tomēr nevar nenovērtēt Atēnu ielu pārdevēju izdomu un nekaunību, jo piedāvājuma klāsts mainās pa minūtēm, ko īpaši varēja novērtēt Akropoles tuvumā.

Piedāvājums – īstajā laikā un vietā

Tie, kas ir bijuši Atēnās zina, ka Akropole atrodas kalnā. Lai nokļūtu līdz Akropolei pa šo kalnu ir jāiet kājām. Katrā laikā tas ir grūtāk, sevišķi, ja nav paņemts līdzi ūdens, spīd saule un gaisa temperatūra ir virs 30 oC. Kāpjot augšā, ik pēc kāda laiciņa kāds ielu tirgotājs piedāvā iegādāties vēsu/aukstu ūdeni vai saulessargu. Uzkāpjot pie kasēm, sāka līt neliels lietus, apgriežoties ar nopirktajām biļetēm, mums jau piedāvāja lietussargus. Piedāvājums īstajā laikā un vietā. Līdzīgus piemērus varētu vēl uzskaitīt, bet šie bija tādi uzskatāmāki.

Protams, ļoti bieži ķer arī uz nezināšanu, kā rezultātā draudzene iegādājās jaukus suvenīriņus. Vēlāk konstatējām, ka veikalā tos varēja iegādāties divas reizes lētāk. Tā ir, kad meitenes atstāj vienas pašas sauļoties  Glifadas pludmalē (Glyfada). Iespējams, ka pats būtu dažas reizes pārmaksājis, ja vien nebūtu nodzīvojis Grieķijā pusgadu, veicot Eiropas brīvprātīgo darbu, līdz ar to cenu kaulēšanās bija visai ierasta lieta.

Atvaļinājums ir vērtīgs laiks pārdomām

Starp citu brauciens uz Grieķiju bija ļoti noderīgs laiks, lai arī pārdomātu ko darīt tālāk. Sevišķi jau izvērtēt savas iespējas ko darīt un apzināt kas ir nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Līdz ar to vēlme atteikties no sava “pašnodarbinātās personas” statusa laikam neattiekšos par labu bezdarbnieku pabalstam. Lai gan, šī nedēļa to rādīs. Nav jau grūti uz 2-3 mēnešiem it kā darīt neko.

Galu galā, pirms aizbraukšanas tika saņemti interesanti piedāvājumi, kuri šobrīd tiek izskatīti. Jāatrod īstais!

PS. Runājot par “ekonomiskās krīzes” laika rakstiem, man iepatikās Krīze kā iespēju laiks? / Datortehniķa hronikas via senteevs.lv, kas liek padomāt par prasmēm un sevis vai citu novērtēšanu (lai arī tas tekstā šādā interpretācijā nav atrodams).

Gatavojoties braucienam, radās vēlme pārlasīt iepriekšējā ceļojuma pierakstus, kad Grieķijā pavadīju sešus mēnešus  (2005.09-2006.03), darbojoties Eiropas brīvprātīgajā darbā. Diemžēl vai drīzāk par laimi šādus pierakstus neatradu, jo izbaudīju Grieķiju un jo sevišķi savas brīvdienas Atēnās.

Viena bilde, kurā redzama kompānija, kas vairāk vai mazāk turējās kopā, lai arī katrs dzīvoja savā Grieķijas pusē.

Pēc brauciena centos saskaitīt, cik daudz reizes esmu bijis Atēnās, ņemot vērā, ka pirmajā pusgadā tur devos katru nedēļas nogali. Uz Atēnām parasti devos piektdienas vakarā, kad biju pabeidzis savus brīvprātīgā pienākumus, un parasti atgriezos pirmdienas agrā rītā, stundu pirms darba laika sākuma. Arī šoreiz pavadīsim atvaļinājumu tieši Grieķijas dienvidos, kur ir siltāks un patīkamāki jūras krasti. Lai gan arī netālu no Salonikiem (Thessaloniki) Katerini pludmale (Κατερίνη, Katerini-Paralia) man arī ļoti patika. Šoreiz Grieķijas ziemeļus nāksies izlaist.

Šis brauciens būs arī laba iespēja atcerēties tās nelielās grieķu valodas zināšanas, ko sešu mēnešu laikā, braukājot pa  Grieķijas pilsētām, ciemiem, salām un pasākumiem, biju samācījies.